Pāriet uz saturu

Jānis Ostrovs

Vikipēdijas lapa
Jānis Ostrovs
Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs
Amatā
1950 — 1959
Priekštecis Pēteris Valeskalns
Pēctecis Voldemārs Kalpiņš

Dzimšanas dati 1896. gada 24. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lejasciema pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1966. gada 7. septembrī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Jānis Ostrovs (1896—1966) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis. Latvijas PSR ārlietu ministrs (1950—1959).

Dzimis 1896. gada 24. septembrī Lejasciema pagastā Pētera Ostrova ģimenē. Kā latviešu strēlnieks piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās, 1917. gadā iesaistījās Latvijas sociāldemokrātijas organizācijā, pēc 1919. gada bija sarkano partizānu komandieris Vidzemes mežos, darbojās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Ārzemju birojā (1920—1922). Vēlāk dzīvoja Krievijas PFSR, bija čekas darbinieks, mācījās Rietumtautu komunistiskajā universitātē Maskavā (1923—1925), bija šīs universitātes docētājs (1925—1936). Otrā pasaules kara laikā bija Taškentas augstskolu docētājs.

1944. gadā atgriezās Latvijā, bija LKP CK nodaļas vadītāja vietnieks (1944—1945), LKP Rīgas pilsētas sekretārs (1947—1948). 1947. gadā Ostrovu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku (1947—1953), 1950. gadā arī par Latvijas PSR Ārlietu ministru (1950—1959) un Kultūras ministru (1953—1958). Miris 1966. gada 7. septembrī Rīgā.[1]