Jānis Freimanis

Jānis Freimanis
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Dzimšanas dati	1935. gada 6. aprīlis Rīga, Latvija
Miršanas dati	2006. gada 25. jūnijā (71 gada vecumā) Rīga, Latvija
Politiskā partija	LTF Kristīgā tautas partija Tautas partija
Profesija	ķīmiķis
Augstskola	LVU

Jānis Freimanis (dzimis 1935. gada 6. aprīlī Rīgā; miris 2006. gada 25. jūnijā Rīgā) bija latviešu zinātnieks, ķīmiķis (Dr. chem. hab.), politiķis un publicists. Viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1935. gada 6. aprīlī Rīgā ārsta un skolotājas ģimenē. Mācījās Jaunsvirlaukas pamatskolā, tad Rīgas 2. vidusskolā (1949—1953). Studēja LVU Ķīmijas fakultātē (1953—1958), pēc tam strādāja Organiskās sintēzes institūtā (OSI), pētīja organiskos pusvadītājus, radioprotektorus un prostaglandīnus. Aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta (1962) un zinātņu doktora (1971) grādu, no 1977. gada bija OSI Prostaglandīnu ķīmijas laboratorijas vadītājs. 1981. gadā viņu ievēlēja par LVU profesoru.

Atmodas kustības sākumā 1987. gadā bija viens no Melngalvju nama atjaunošanas ierosinātājiem. 1988. gada jūlijā viņš parakstīja astoņu autoru aicinājuma vēstuli veidot Latvijas Tautas fronti. Pēc LTF izveides viņu atkārtoti ievēlēja par tās valžu un domju locekli, sākumā viņš bija atbildīgs par vides aizsardzību, vēlāk līdz 1990. gada 12. aprīlim Freimanis bija LTF ārlietu komitejas vadītājs.

1990. gadā viņu ievēlēja par Augstākās padomes deputātu, viņš darbojās LTF frakcijā, vēlāk frakcijā “Satversme”, bija AP Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. J. Freimanis bija viens no deputātiem, kas balsoja par deklarāciju Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli (1990), tad par LZA īsteno locekli (1992).

Kopš 1996. gada Freimanis bija Kristīgās Tautas partijas (KTP, bijušās LTF) valdes loceklis, vēlāk partijas KTP/KDS (Kristīgo Demokrātu savienības) valdes loceklis (1997—1998). Kopš 1998. gada viņš bija Tautas partijas (TP) biedrs, 5. un 6. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja no LTF saraksta, 7. un 8. Saeimas vēlēšanās no TP saraksta. Līdztekus kopš 1997. gada strādāja pie valsts nozīmes pētījumu programmas par jaunu tehnoloģisku materiālu radīšanu, piedalījās arī pētījumos par biodegvielas ražošanu un ieviešanu Latvijā (1998—2000). 2001. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Domes (RD) deputātu no TP saraksta, darbojās Izglītības, kā arī Pilsētas Attīstības komitejās, kā arī RD Pieminekļu Padomē.

Miris 2006. gada 25. jūnijā Rīgā pēc smagas slimības.

Darbi

Freimanis publicējis ap 640 zinātnisku darbu, tai skaitā 4 monogrāfijas. Publicēja atmiņu grāmatas “Visu vēju virpuļi” (2002) un “Mūsu jauno dienu zeme — Jaunsvirlauka” (līdzautors, 2003).

• Chemistry of Enaminoketones, Enaminoimines, Enaminothiones. Rīga: Zinātne, 1974 — 274 p. (krieviski)
• Progress and Some Prospests in charge-Transfer-Complex Chemistry. Wroclaw Technical University, 1978 — 79 p. (angliski)
• Organic Compounds with Intramolecular Charge Transfer. 1985, Rīga:Zinātne, 1985 — 192 p. (krieviski)
• Studies in Prostanoid Chemistry. Riga: Latvian Institute of Organic Synthesis, 1992 — 72 p. (latviski)
• Organoclays and Some of Their Applications: a Milestone Review. Riga: Latvian Institute of Organic Synthesis, 2000 — 96 p.

Apbalvojumi

• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1996)
• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1999)