Viņa personiskais rekords 110 m barjerskrējienā ir 13,26 s, kas tika uzstādīts 1993. gada Pasaules čempionāta pusfinālā. Šajās sacensībās I. Kazanovs ieņēma 6. vietu. Viņš ir otra ātrākā skrējiena autors Latvijas vieglatlētikas vēsturē pēc Staņislava Olijara.
I. Kazanova tēvs Jakovs arī bija vieglatlēts, viens no labākajiem skrējējiem 800 m distancē Latvijas vieglatlētikas vēsturē (1:56,5 min).[4]
Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1996). 1992. gadā Barselonā viņš izcīnīja dalītu 11.—13. vietu, savukārt pēc četriem gadiem Atlantā — 16. vietu.[1]
Piedalījies četros Pasaules čempionātos. Lielākos panākumus guva 1987. gadā Romā, kad ar rezultātu 13,48 s ierindojās 5. vietā. Eiropas čempionātā nav guvis lielus panākumus. Ar panākumiem startējis Pasaules čempionātos telpās 60 m/b distancē. 1989. gadā Budapeštā izcīnījis bronzas medaļu (7,59 s), 1991. gadā Seviljā — sudraba medaļu (7,47 s). Četras zelta medaļas izcīnījis Eiropas čempionātā telpās (1990, 1992, 1996, 1998).
Vairākas uzvaras guvis PSRS un Latvijas čempionātos gan stadionā, gan telpās. Vairākas reizes labojis Latvijas rekordus dažādās barjerotajās distancēs. 1989. gada 25. februārī uzstādījis Eiropas rekordu 60 m/b distancē (7,42 s), tomēr jau nākamajā dienā to par vienu sekundes simtdaļu pārspēja brits Kolins Džeksons.[2]
Daugavpils, Latvijas PSR, PSRS
Latvija
