1760. gadā grāfs Šuvalovs pie Ižas upes nodibināja metalurģisko rūpnīcu, un ap to radās ciemats. 1774. gadā rūpnīcu izpostīja Jemeļjans Pugačevs. 1807. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs I izdeva ukazu par jaunas ierožu rūpnīcas celtniecību un vecās rūpnīcas vietā tika uzbūvēta jauna. 1885. gadā sāka medību ieroču ražošanu, bet 1891. gadā — Mosina šautenes ražošana. Pirmā pasaules kara laikā Iževskā saražoja apmēram 2000 šauteņu dienā.
Pēc Krievijas PFSR nodibināšanas 1918. gada 21. februārī Iževskas Padome pasludināja, ka Iževskas rūpnīcas ciematam (Ижевский Завод) tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Tomēr 1918. gada 28. maijā boļševiki padzina Iževskas Padomi un apcietināja tās vadītājus, 8. augustā pilsētā notika sacelšanās pret boļševiku varu, 7. novembrī Sarkanā armija ieņēma Iževsku. 1919. gada 13. aprīlī to ieņēma Kolčaka karaspēks, 1919. gada 8. jūnijā pilsētu atkal ieņēma Sarkanā armija, daļa ieroču speciālistu evakuējās (sākumā uz Ķīnu, vēlāk ASV).
Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika izvietoti vēl vairāki militārie uzņēmumi. 1948. gadā tika izlaista pirmā automātiskās šautenes AK-47 partija.
1984. gadā pilsētu pārdēvēja par Ustinovu (Устинов) par godu padomju militārajam darbiniekam Dmitrijam Ustinovam, tomēr iedzīvotāju protestu dēļ 1987. gadā lēmumu atcēla.