Pāriet uz saturu

Horvāti

Vikipēdijas lapa
Horvāti
Hrvati
Horvātu karavīrs
Visi iedzīvotāji
ap 8,5 miljoniem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Horvātija Horvātija, Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Karogs: Argentīna Argentīna, Karogs: Čīle Čīle, Karogs: Vācija Vācija u.c.
Valodas
horvātu valoda
Reliģijas
lielākoties katoļi
Radnieciskas etniskas grupas
slāvi, jo īpaši dienvidslāvi

Horvāti (horvātu: Hrvati, senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu. Tā ir Horvātijas pamatnācija.

Horvātu tautība izveidojās ap 10. gadsimtu, kad pastāvēja pirmā Horvātijas valsts. Vēlāk horvāti dzīvoja Ungārijas (12. — 16. gadsimts), Austrijas (16. gadsimts — 1. pasaules kara beigas) pakļautībā.[1] No 1918. līdz 1991. gadam, kad tika pasludināta neatkarīga Horvātijas valsts, viena no Dienvidslāvijas tautām.

Horvāti runā horvātu valodā.[2] Pirmie rakstu pieminekļi tiek datēti ar 13. gadsimtu. Horvātu literārās valodas aizsākumi meklējami 19. gadsimta 1. pusē. Rakstībā lieto latīņu alfabētu.[3] Pēc ticības kristieši, no kuriem lielākā daļa ir katoļi.[1]

Horvātijā, kur horvāti ir pamatnācija, dzīvo gandrīz 4 miljoni horvātu.[4][5] Ap 600 tūkstošiem horvātu dzīvo arī Bosnijā un Hercegovinā.[6] Kopumā ārpus Horvātijas mīt ap 4,5 miljoniem horvātu.[7][8]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 139. lpp.
  2. http://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/232289.html U Republici Hrvatskoj u službenoj je uporabi hrvatski jezik i latinično pismo.
  3. Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 263. lpp.
  4. Statistikas dati par 2001. gadu (angliski)
  5. Horvātijas Centrālā statistikas biroja dati (horvātiski), (angliski)
  6. CIA World Factbook: Bosnia and Herzegovina Arhivēts 2018. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  7. Horvātu pasaules kongress (angliski)
  8. Encyclopedia of diasporas, 2005. gads, ISBN 0306483211, 76.lpp — "It is estimated that 4.5 million Croatians live outside Croatia (...)" (angliski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]