Hibakuša
Hibakuša (japāņu: 被爆者) ir no japāņu valodas ņemts apzīmējums Hirosimas un Nagasaki atombumbu uzlidojumu upuriem. Hibakuša japāņu valodā nozīmē "sprādziena skarti cilvēki". Pēc 2014. gada 31. marta datiem vēl dzīvi bija 192 719 hibakušas (galvenokārt dzīvoja Japānā).[1] Saskaņā ar Japānas valdības datiem 1% no tiem bija nopietnas onkoloģiskas saslimšanas, ko izraisīja radiācijas iedarbība pēc bombardēšanas.[2]
Saskaņā ar likumu hibakušas statusam atbilst:
- persona, kas sprādziena brīdī atradās dažu kilometru attālumā no epicentra;
- persona, kas atrodās mazāk nekā divus kilometrus no epicentra divu nedēļu laikā pēc sprādziena;
- personas, kas bijušas pakļautas radioaktīvo nokrišņu iedarbībai;
- bērni, kas dzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā ietilpa kādā no iepriekš minētajām kategorijām.
Divreiz izdzīvojušie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēki, kuri cieta abu sprādzienu rezultātā, Japānā ir pazīstami kā nijū hibakuša. Šie cilvēki 1945. gada 6. augustā atradās Hirosimā, un divu dienu laikā viņiem izdevās sasniegt Nagasaki.
2006. gadā tika uzņemta dokumentālā filma "Twice Bombed, Twice Survived: The Doubly Atomic Bombed of Hiroshima and Nagasaki". Producenti atrada 165 cilvēkus, kuri bija abu sprādzienu upuri, un filma tika demonstrēta Apvienoto Nāciju Organizācijā.[3]
2009. gada 24. martā Japānas valdība oficiāli atzina Cutomu Jamaguči (1916—2010) par dubultu hibakušu. Tika apstiprināts, ka Cutomu Jamaguči atradās 3 kilometrus no nulles vietas Hirosimā, komandējuma laikā, kad notika kodolsprādziens. Viņš guva nopietnus apdegumus kreisajā sānā un pavadīja nakti Hirosimā. Viņš atgriezās savā dzimtajā pilsētā Nagasaki 8. augustā, dienu pirms bumbas nomešanas Nagasaki, un, meklējot savus radiniekus, tika pakļauts radioaktīvajam starojumam. Jamaguči bija pirmais oficiāli atzītais, kurš izdzīvoja abos sprādzienos.[4] Cutomu Jamaguči nomira 93 gadu vecumā 2010. gada 4. janvārī no kuņģa vēža.[5]
Upuru diskriminācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japānas valdība atbalsta atomsprādziena upurus, maksājot viņiem ikmēneša pabalstu un nodrošinot medicīnisko aprūpi. Taču viņi paši un viņu bērni saskaras ar nopietnām grūtībām ikdienā: viņus nelabprātāk neņem darbā, izvairās precēties, jo pastāv risks, ka bērni būs ar iedzimtām slimībām vai ģenētiskām novirzēm.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Hiroshima marks 69th anniversary of A-bombing - AJW by The Asahi Shimbun». web.archive.org. 2014-08-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-10. Skatīts: 2023-07-22.
- ↑ The Japan Times. Relief for A-bomb victims
- ↑ «Columbia News». news.columbia.edu (angļu). Skatīts: 2023-07-22.
- ↑ «The Latest News from the UK and Around the World». Sky News (angļu). Skatīts: 2023-07-22.
- ↑ «Man who survived 2 atom bombs dies - CNN.com». www.cnn.com (angļu). Skatīts: 2023-07-22.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nagasaki Archive Arhivēts 2021. gada 18. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- White Light/Black Rain official website Arhivēts 2008-06-05 Wayback Machine vietnē. (film)
- Voices of the survivors from Hiroshima and Nagasaki
- Voice of Hibakusha "Eye-witness accounts of the bombing of Hiroshima"
- Hibakusha, fifteen years after the bomb (CBC TV news report)
- Virtual Museum "Hibakusha testimonies, coupled with photographs, memoirs and paintings, give a human face to the tragedy of the A-bombing. Starting in 1986, the Hiroshima Peace Culture Foundation initiated a project to record hibakusha giving testimonies on video. In each year since, the testimonies of 50 people have been recorded and edited into 20-minute segments per person"
- The Voice of Hibakusha
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |