Eiropieši pirmo reizi šajā reģionā nokļuva 1805. gadā, kad teritoriju šķērsoja Merivezera Luisa (Meriwether Lewis) un Viljama Klarka (William Clark) vadītā ekspedīcija. 1864. gadā pilsētas teritorijā tika atrasts zelts un šeit izveidojās apmetne. Pilsētas tiesības Helinai tika piešķirtas 1864. gada 30. oktobrī. 1875. gadā Helina kļuva par teritorijas administratīvo centru, bet par Montānas štata administratīvo centru tā kļuva 1889. gadā. Ap 1893. gadu zelta drudzis beidzās, bet pilsēta nepanīka, jo tika izbūvēts Kanjonferi aizsprosts uz Misūri upes. Pirmā pasaules kara laikā kara vajadzībām Helinas apkārtnē tika iegūti arī citi metāli (sudrabs, svins). Pilsētas tuvumā ieguva arī dabasgāzi.
Papildus tam, ka Helina kalpo kā štata administratīvais centrs, tā ir arī štata lauksaimniecības un lopkopības centrs, kā arī pilsētā ir attīstīta vieglā rūpniecība. Pilsētā atrodas Helinas nacionālā meža galvenā mītne, kas pilsētai sniedz lielāko daļu no tūrisma ienākumiem. Helinas austrumos atrodas svina un cinka kausētava un pārstrādes rūpnīca. No augstākās izglītības iestādēm Helinā atrodas Kerolas koledža (Carroll College). Ir arī Montānas vēstures biedrība (Montana Historical Society).