Heinrihs IV

Heinrihs IV Heinrich IV.
Svētās Romas impērijas imperators
1056. gada 5. oktobris — 1105. gada 31. decembris
Kronēšana	1084. gada 31. marts, Roma
Priekštecis	Heinrihs III
Pēctecis	Heinrihs V
Dzimis	1050. gada 11. novembrī Goslāra, Saksijas hercogiste, Svētā Romas impērija (Lejassaksija, Vācija)
Miris	1106. gada 7. augustā (55 gadu vecumā) Ljēža, Lejaslotringas hercogiste, Svētā Romas impērija (Valonija, Beļģija)
Apglabāts	Špeijeras doms, Špeijera, Reinzeme-Pfalca, Vācija
Dzīvesbiedre	Savojas Berta (1066 – 1087) Kijivas Eupraksija (1089 – 1095)
Bērni	no Bertas: Adelheida Henrijs Vācijas Agnese Itālijas Konrāds II Matilde Heinrihs V
Dinastija	Saliešu dinastija
Tēvs	Heinrihs III
Māte	Puatjē Agnese
Reliģija	katolisms

Heinrihs IV (vācu: Heinrich IV.; dzimis 1050. gada 11. novembrī, miris 1106. gada 7. augustā) bija Vācijas karalis no 1056. gada, no 1084. līdz 1105. gadam Svētās Romas impērijas ķeizars. Pēc dēla sadumpošanās bija spiests atteikties no troņa.

Dzīvesgājums

Dzimis 1050. gadā ķeizara Heinriha III ģimenē. Viņu kronēja par Vācijas karali nepilnu četru gadu vecumā 1054. gadā, vēl tēvam dzīvam esot. Pēc tēva nāves 1056. gadā par reģenti kļuva Heinriha IV māte Puatjē Agnese. 1062. gadā, kad Heinriham IV bija 11 gadi, viņu no mātes nolaupīja augstmaņu grupa Ķelnes arhibīskapa Anno II vadībā, un turpmāk Heinrihs auga bez mātes, kas devās klosterī.

Gandrīz viss Heinriha IV valdīšanas laiks pagāja konfliktos un pilsoņu karos gan Vācijā, gan Itālijā. Būtiskākais no konfliktiem bija investitūras strīds starp ķeizaru un pāvestu par to, kurai varai ir tiesības iecelt bīskapus un abatus. Cīņā Heinrihs IV atzina sevi par zaudētāju, 1077. gadā vienkāršās drēbēs devās uz Kanosas pili, kur lūdza pāvestu Gregoru VII uzņemt atpakaļ baznīcā. Tomēr investitūras strīds turpinājās arī Heinriha V valdīšanas laikā līdz Vormsas konkordāta noslēgšanai 1122. gadā. Turpmākos gadus Heinrihs IV pavadīja cīņās pret dumpiniekiem Vācijā, kas bija pasludinājuši cita karaļa ievēlēšanu. 1080. gadā Gregors VII Heinrihu IV atkal izslēdza no baznīcas, bet pret Gregoru VII tika izvirzīts antipāvests Klements III. Heinrihs IV devās karagājienā uz Itāliju, kur 1084. gadā beidzot kronējās par ķeizaru.

1093. gadā pret viņu sacēlās dēls un troņmantinieks Konrāds, kas pasludināja sevi par Itālijas karali. 1104. gadā pret Heinrihu IV sacēlās jaunākais dēls un troņmantinieks Heinrihs V, kurš 1105. gada decembrī piespieda Heinrihu IV atteikties no varas. Heinrihs IV turpināja cīņu, 1106. gada martā viņa karaspēks smagi sakāva Heinriha V spēkus. Tomēr 1106. gada 7. augustā Heinrihs IV pēkšņi nomira.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs IV.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)