Heidars Alijevs

Heidars Alijevs; Heydər Əliyev
	Heidars Alijevs 1993. gadā
	3. Azerbaidžānas prezidents
	Amatā; 1993. gada 10. oktobris[a] — 2003. gada 31. oktobris
Priekštecis	Abulfazs Elhibejs
Pēctecis	Ilhams Alijevs
	Azerbaidžānas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs
	Amatā; 1993. gada 15. jūlijs — 1993. gada 5. novembris
	Azerbaidžānas Komunistiskās partijas sekretārs
	Amatā; 1969. gada 14. jūlijs — 1982. gada 3. decembris
	Azerbaidžānas PSR VDK priekšsēdētājs
	Amatā; 1967. gada 21. jūnijs — 1969. gada 14. jūlijs
Dzimšanas dati	1923. gada 10. maijā; Nahčivana, Azerbaidžānas PSR, PSRS
Miršanas dati	2003. gada 12. decembrī (80 gadu vecumā); Klīvlenda, Ohaio, ASV
Politiskā partija	PSKP (1945—1991); "Jaunā Azerbaidžāna" (1992—2003);
Augstskola	1) Azerbaidžānas Industriālais institūts (nav absolvējis); 2) Azerbaidžānas Valsts universitāte; 3) PSRS KGB Augstākā skola;
Reliģija	šiītu islāms
Paraksts
	a Bija Azerbaidžānas prezidenta vietas izpildītājs no 1993. gada 24. jūnija līdz 1993. gada 10. oktobrim

Heidars Alijevs (azerbaidžāņu: Heydər Əlirza oğlu Əliyev, dzimis 1923. gada 10. maijā,^[1] miris 2003. gada 12. decembrī) bija Azerbaidžānas politiķis, valsts vadītājs no 1969. līdz 2003. gadam (ar pārtraukumiem).

No 1964. līdz 1967. gadam bija reģionālā VDK priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam līdz 1969. gadam ieņēma VDK priekšsēdētāja amatu. 1969. gadā kļuva par Azerbaidžānas Komunistiskās partijas sekretāru (Azerbaidžānas PSR vadītājs), amatu saglabājis līdz 1987. gadam.

1982. gadā kļuva par PSKP CK politbiroja locekli, no amata tika atbrīvots 1987. gadā, jo iebilda pret PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova reformām. 1990. gadā nosodījis PSRS par intervenci savā valstī un nākamajā gadā izstājās no partijas. 1993. gada jūnijā tika gāzts Azerbaidžānas prezidenta Abulfaza Elhibeja režīms, pēc tam par pagaidu valsts prezidenta vietas izpildītāju kļuva Alijevs. Oficiāli prezidenta amatā tika ievēlēts 1993. gada oktobrī notikušajās vēlēšanās, 1998. gadā tika pārvēlēts. Viņa režīms bija represīvs un autokrātisks. Jau no 1993. gada tika veidots Heidara Alijeva personības kults.

2003. gada 31. oktobrī, kad viņa veselības stāvoklis bija pavisam slikts, Alijevs atkāpās no prezidenta amata sava dēla Ilhama Alijeva labā.

Miris 2003. gada 12. decembrī slimnīcā ASV.

Heidara Alijeva personības kults turpinājās arī pēc viņa nāves 2003. gadā, pēc Ilhama Alijeva uzstādījuma visā valstī ieviešot Heidara Alijeva kā "nacionālā līdera" personības kulta atribūtus, nosaucot Heidara Alijeva vārdā parkus, avēnijas, skolas, sporta un kultūras centrus, uzņēmumus.^[2]

Atsauces

↑ «Heydar Aliyev biography». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-13. Skatīts: 2007-08-11.
↑ «Зафар Гулиев: Азербайджан в тисках клана и культа личности». regnum.ru.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heidars Alijevs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[aliyev-1] «Heydar Aliyev biography». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-13. Skatīts: 2007-08-11.

[2] «Зафар Гулиев: Азербайджан в тисках клана и культа личности». regnum.ru.

[1]

[2]