Grimsbi
| Grimsbi | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Grimsby | ||
|
| ||
| ||
  Grimsbi  Grimsbi  Grimsbi | ||
| Koordinātas: 53°33′55″N 0°05′09″W / 53.56528°N 0.08583°WKoordinātas: 53°33′55″N 0°05′09″W / 53.56528°N 0.08583°W | ||
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste | |
| Zeme |
 Anglija | |
| Reģions | Jorkšīra un Hambera | |
| Grāfiste |
 Linkolnšīra | |
| Unitārā pašvaldība | Ziemeļaustrumu Linkolnšīra | |
| Platība | ||
| • pilsēta | 23,8 km2 | |
| Augstums | 3 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • pilsēta | 86 138 | |
| • blīvums | 3 619,2/km² | |
| • aglomerācija | 134 160 | |
| Laika josla | GMT (UTC0) | |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC 1) | |
| Pasta kods | DN31 – DN34, DN36, DN37, DN41 | |
| Mājaslapa |
nelincs | |
 Grimsbi Vikikrātuvē | ||
Grimsbi (angļu: Grimsby) ir ostas pilsēta Anglijā, Linkolnšīras grāfistes Ziemeļaustrumu Linkolnšīras unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumos Hamberas dienvidu krastā 61 km no grāfistes centra Linkolnas un 290 km no valsts galvaspilsētas Londonas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotā vieta radusies 9. gadsimtā, kad šajā apvidū apmetās dāņu iebrucēji. Pilsētas nosaukums cēlies no sennorvēģu valodas Grim (‘maska’ — viens no Odina vārdiem) un býr — ‘ciems’. Pastardienas grāmatā 1086. gadā minēta kā ciems ar 200 iedzīvotājiem, priesteri, dzirnavām un pārceltuvi. 12. gadsimtā Grimsbi izauga par nozīmīgu tirdzniecības un zvejas ostu un 1201. gadā karalis Džons tai piešķīra pilsētas hartiju. 15. gadsimtā Grimsbi osta sāka aizsērēt un pilsēta panīka.
19. gadsimta sākumā ar parlamenta aktu Grimsbi ostu atjaunoja. Pēc bagarēšanas un ar to saistītiem uzlabojumiem 19. gadsimta sākumā pilsēta strauji pieauga, ostai uzplaukstot, importējot dzelzi, kokmateriālus, kviešus, kaņepes un linus. 1848. gadā pilsētu savienoja ar dzelzceļa tīklu, kas ļāva Grimsbi ostu izmantot akmeņogļu eksportam. No 19. gadsimta beigām pilsētā strauji attīstījās zvejniecība un 1950. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas ostu pasaulē.[1] Pēc Mencu karu un Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas radītā spiediena, kas pārdalīja zvejas kvotas citām ES valstīm, daudzi Grimsbi uzņēmumi nolēma pārtraukt zveju ar trali. Zvejniecības nozares zaudēšana pilsētai radīja nopietnas ekonomiskas un sociālas problēmas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grimsbi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|