Grigorijs Rasputins (krievu: Григорий Ефимович Распутин; dzimis 1869. gada 22. janvārī, miris 1916. gada 30. decembrī) bija krievu pareizticīgais sektants un mistiķis. Tāpat viņš tika uzskatīts par "trako mūku", dziednieku, šarlatānu, svēto, plēģuru, netikli.[1] No 1906. gada Rasputins dziedināja Krievijas impērijas imperatora Nikolaja II dēlu Alekseju no hemofilijas, tādējādi iegūstot lielu ietekmi imperatora ģimenē.[1] Pēc tam viņš kļuva par Alekseja privāto ārstu[1], ar laiku palielinājās viņa ietekme Krievijas impērijā.
Rasputins tika nogalināts 1916. gada 30. decembrīJusupovu pilīSanktpēterburgā. Sazvērestību organizēja kņazs Felikss Jusupovs kopā ar kņazu Dmitriju Pavloviču un politiķi Vladimiru Puriškeviču. Viņi gribēja pārtraukt Rasputina ietekmi uz imperatora ģimeni un tādā veidā uzlabot cara politiku. Dažas pareizticīgo sektas ir aicinājušas atzīt Rasputinu par svēto mocekli, tomēr oficiālā Krievijas pareizticīgo baznīca tam nepiekrīt, uzskatot Rasputina darbību kopumā par valstij un baznīcai graujošu, bet viņu pašu daudzi uzskata par slepeni piederošu "hlistu" sektai, kura atrodas ārpus oficiālās pareizticīgo baznīcas.[2] Tāpat viņa neitrālu avotu fiksētais personiskais dzīvesveids netiek atzīts par svētajam pieņemamu.[3]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grigorijs Rasputins.