Granāti
Izskats
(Pāradresēts no Granāts)
Granāts | |
---|---|
Almandīns | |
Klasifikācija | |
Klase | Silikātu grupa |
Ķīmiskā formula | R2 3 R3 2 [SiO4]3 |
Singonija | Kubiskā |
Īpašības | |
Krāsa | sarkans, oranžs, violets, zaļš, melns, hameleonu (saules gaismā - zilganzaļš, mākslīgā gaismā violeti-zaļš). |
Svītras krāsa | Balta |
Habituss | Rombisks dodekaedrs vai kubs. |
Skaldnība | Nav |
Lūzums | Nelīdzens |
Cietība pēc Mosa skalas | 6,5—7,5 |
Spīdums | Stikla |
Caurspīdīgums | Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | 1,72–1,94 |
Pleohroisms | Nav |
Blīvums | 3,47—3,83 g/cm3 |
Granāti (no latīņu: granatus — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2 3Al2(SiO4)3 un Ca3R3 2(SiO4)3. Kopējā formula: R2 3 R3 2 [SiO4]3, kur R2 ir Mg, Fe, Mn, Ca, bet R3 ir Al, Fe, Cr. Parasti šaurā nozīmē ar granātiem saprot tikai caurspīdīgus sarkanus minerālus almandīnus un piropus. To tumši sarkanie kristāli atgādina granātābolu augļu graudus. Tas, domājams, arī deva minerālu nosaukumu. Senos laikos granātus sauca par "laliem", — šādi saucās vairāki asinssārtas krāsas dārgakmeņi: rubīns, špinelis un granāts.
Galvenie granātu minerāli un varietātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Piralspiti
- Pirops Mg3Al2[SiO4]3 — gr. piropos — "līdzīgs ugunij" (sarkanās krāsas dēļ). Krāsa tumši sarkana. Atrodams ultrabāziskos iežos, kas bagāti ar magniju, un to dēdēšanas produktos. Raksturīgs Dienvidāfrikas un Jakutijas dimantu saturošos iežos.
- Almandīns Fe2 3Al2[SiO4]3 — pēc Almandas vietas nosaukuma (Mazāzijā). Krāsa sarkana, brūna, violeta. Plašāk izplatītais granātu veids. Bieži sastopams kristāliskajos slānekļos un gneisos.
- Spessartīns Mn3Al2[SiO4]3 — pēc Špessartas vietas nosaukuma Bavārijā, Vācijā. Krāsa rozā, sarkana, dzeltenīgi-rūsgana. Sastopams pegmatītos un kristāliskajos slānekļos (Austrumsibīrija, Karēlija).
- Ugranditi
- Grosulārs Ca3Al2[SiO4]3 — no latīņu grossularia — ērkšķogas (pēc līdzības ar ērkšķogām). Krāsa gaiši zaļa (cavorits) vai zaļganruds. Raksturīgs skārnu minerāls.
- Andradīts Са3Fe3 2[SiO4]3 — nosaukts brazīliešu mineraloga d'Andrada Silvas (1763—1838) vārdā. Krāsa dzeltena (topazolīts), rūsgana, sarkana, zaļganruda. Arī sastopama skārnos, retāk slānekļos vai citos iežos.
- Demantoīds — zaļas krāsas caurspīdīga varietāte (1,5 % Cr2О3) pieskaitāma dārgakmeņiem (Ņižņijtagilas rajons, Urāli)[1].
- Melanīts — melnā krāsā, satur TiO2.
- Uvarovīts Ca3Cr2[SiO4]3 — nosaukts Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Sergeja Uvarova (1786—1855) vārdā. Krāsa smaragdzaļa. Veido sīkkristāliskas garozas hromītos. Reti sastopams. Atrasts Saranovskas hromīta atradnēs Ziemeļurālos.
- "Hipotētiskie" granāti. Hipotētiski granātu grupas pārstāvji, kas tīrā veidā nav atrasti, bet var veidot būtisku daļu dabīgajos minerālos.
- Knoringīts Mg3Cr2[SiO4]3.
- Kalderīts Mn3Fe2[SiO4]3 .
- Skiagīts Fе3Fe2[SiO4]3.
- Goldmanīts Са3V2[SiO4]3.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Владимир Филатов Алмазоподобный // Наука и жизнь. — 2017. — № 4. — С. 76-80. — URL: http://www.nkj.ru/archive/articles/31018/
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Granāti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)