Grīziņkalns

Grīziņkalns;
	Ēka Jāņa Asara ielā 15, Grīziņkalna apkaimē
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Latgales priekšpilsēta
Platība	1,517 km²
Iedzīvotāju skaits	11 794 (2024)
Ievērojamas celtnes	Daugavas stadions; Latvijas Universitātes stadions
Parki	Grīziņkalna parks
Transports
Autobuss	3., 6., 47.
Trolejbuss	5., 13.
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Grīziņkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā. Grīziņkalna apkaime atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka A daļā (administratīvi apkaimes Z daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet D daļa — Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm. Grīziņkalna apkaimes robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela.

Ģeogrāfija

Grīziņkalna apkaimes kopējā platība ir 1,517 km², kas ir apmēram par 30% no vidējā apkaimes platības rādītāja Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5547 metri. Neskatoties uz to, ka administratīvi pašreiz Grīziņkalna apkaime atrodas 2 Rīgas pilsētas izpilddirekciju teritorijā, noteiktās Grīziņkalna apkaimes robežas ir uzskatāmas par pietiekoši objektīvām, lai raksturotu šo apkaimi (iespējams, ka vienīgā potenciālā korekcija varētu būt robežu pārbīde apkaimes DR daļā, nosakot Grīziņkalna robežu nevis pa Artilērijas, bet gan pa Tallinas ielu). Grīziņkalna īpatnība ir tāda, ka tam nav viena konkrēta apkaimes centra, tāpēc dažādiem pasākumiem ir raksturīgs konkrēts novietojums apkaimes teritorijā. Piemēram, Grīziņkalna parks kā apkaimes galvenā sabiedriskā ārtelpa, Daugavas stadions un ar to saistītās būves kā apkaimes DA daļas galvenais sporta centrs, bet LU stadions un "Daugavas sporta nams" kā apkaimes ZR daļas galvenais sporta centrs, galvenās ielas kā darījumu objektu asis un tamlīdzīgi. 2013. gadā Krāsotāju un Lienes ielas stūrī tika atklāts koka ēku restaurācijas centrs "Koka Rīga", kurā notika dažādi kultūras pasākumi.^[1]

Vēsture

Apkaimes nosaukums ir cēlies no Rīgas tirgotāja un šķirotāja Grīzena (Griesen) vārda. Viņš 1794. gadā iegādājās ārpilsētas koka muižiņu, kas agrāk piederēja Rīgas pilsētas ārstam un literātam Johanam Bernhardam Fišeram (1685—1772). 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās Pērnavas iela, apkaimē aktīvi sāka būvēt rūpnīcas un darbnīcas, strādniekiem dzīvojamās mājas, un šo apvidu sāka dēvēt par Grīziņkalnu — tā vidū atradās viena no augstākajām smilšu kāpām (24 m virs jūras līmeņa). Pēc dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas Grīziņmuižas kungu māja (Griesenhof) palika tagadējā Purvciema apkārtnē, bet sliežu uzbēruma otrā pusē esošajā smilšu kāpā 1903. gadā sāka iekārtot stādījumus, kas tika nosaukti par Grīziņkalna parku jeb "1905. gada parku".

19.—20. gadsimta mijā rūpnīcu tuvums un strādnieku dzīvojamo kvartālu apbūve tā apkārtnē noteica un vēl mūsdienās zināmā mērā nosaka apkārtnes sabiedrisko stāvokli.