Garijs Kasparovs
| ||||||||||||||
Garijs Kasparovs (krievu: Га́рри Кимович Каспа́ров; dzimis Gariks Vainšteins (Гарик Кимович Вайнштейн) 1963. gada 13. aprīlī Baku, Azerbaidžānas PSR) ir Krievijas (iepriekš PSRS) šahists un politiķis. Trīspadsmitais pasaules čempions šahā (1985—1993). Laikā, kad paralēli pastāvēja divas dažādas pasaules čempiona titula izcīņas sistēmas, bijis pasaules čempions PŠA versijā (1993—2000). Pēdējos gados izvirzījies par vienu no Krievijas politiskās opozīcijas līderiem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērnība un pusaudža gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garijs Kasparovs dzimis 1963. gada 13. aprīlī Baku — Azerbaidžānas PSR galvaspilsētā. Tēvs — Kims Vainšteins — bija ebreju izcelsmes inženieris enerģētiķis, māte — Klāra Kasparjana — etniska armēniete, arī inženiere.
Šaha gājienus iemācījies piecu gadu vecumā, bet pēc gada, neizspēlējis nevienu partiju, atrisināja avīzē ieraudzītu šaha uzdevumu. Pārsteigtais tēvs par to esot teicis: "Ja Garijs tagad zina, kā pabeigt partiju, tad viņš jāmāca arī, kā to iesākt."[1] Septiņu gadu vecumā Garijs sāka apmeklēt šaha pulciņa nodarbības Baku pionieru pilī. Tanī pašā gadā no leikēmijas nomira viņa tēvs.
Desmit gadu vecumā viņš kļuva par meistarkandidātu un uzsāka mācības Botviņņika (neklātienes) šaha skolā. Vēl pēc diviem gadiem 12 gadu vecumā uzvarēja PSRS jauniešu (līdz 18 gadiem) čempionātā. 1976. gadā Garijs pēc mātes lēmuma pieņēma uzvārdu Kasparovs (krieviskotu Kasparjans), jo ebrejiskais Vainšteins varētu radīt šķēršļus tālākajai profesionāla šahista karjerai, sevišķi, ar izbraukšanu no Padomju Savienības saistītos jautājumos.[nepieciešama atsauce] 1978. gadā Kasparovs kļuva par PSRS sporta meistaru un pirmo reizi piedalījās PSRS čempionātā pieaugušajiem (gan bez lieliem panākumiem).
1979. gada pavasarī Kasparovs piedalījās savās pirmajās starptautiskajās sacensībās pieaugušajiem. Baņa Lukas (Dienvidslāvijā) starptautiskais turnīrs beidzās ar jaunā meistara uzvaru, tika izpildīta arī starptautiskā lielmeistara norma, tiesa, noteikumu dēļ viņš ieguva "tikai" starptautiskā meistara titulu. Tanī pašā gadā Kasparovs piedalījās savā otrajā PSRS čempionātā, kurā izcīnīja dalītu trešo vietu.
1980. gada aprīlī viņš uzvarēja savā otrajā starptautiskajā turnīrā, kas notika dzimtajā pilsētā Baku. Šī uzvara viņam deva arī starptautiskā lielmeistara titulu, ko viņš izcīnīja 17 gadu vecumā. Vasarā Kasparovs ar zelta medaļu pabeidza vidusskolu un iestājās Azerbaidžānas Pedagoģiskā institūta svešvalodu fakultātē. Vēl šinī gadā tika svinēta uzvara pasaules jauniešu čempionātā un demonstrēta lieliska spēle pasaules šaha olimpiādē PSRS izlases sastāvā.
Cīņā par šaha troni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astoņdesmito gadu sākumā Kasparovs iesaistījās cīņā par pasaules čempiona titulu. Dalīta pirmā vieta PSRS 49. čempionātā viņam ļāva piedalīties starpzonu turnīrā, kas notika 1982. gada septembrī Maskavā. Tajā tika svinēta pārliecinoša uzvara (10 punkti no 13), un Kasparovs iekļuva pretendentu mačos. Ceturtdaļfināla mačā tika uzveikts Aleksandrs Beļavskis, pusfinālā Viktors Korčnojs (varas iestādes pirms šī mača ilgi kavēja Kasparova izbraukšanu no PSRS), bet finālā Vasilijs Smislovs. Uzvara pār Smislovu deva tiesības cīnīties ar tābrīža pasaules čempionu Anatoliju Karpovu.
Mačs, kurā par uzvarētāju tiktu pasludināts tas sāncensis, kurš pirmais gūtu sešas uzvaras (neizšķirti netiek ņemti vērā), sākās 1984. gada rudenī Maskavā. Sākums bija Kasparovam katastrofāls: no deviņām partijām četrās uzvarēja Karpovs. Tad sekoja neizšķirtu sērija, bet 27. partijā atkal uzvarēja Karpovs un rezultāts kļuva 5:0 viņa labā. Arī šādā šķietami bezcerīgā situācijā Kasparovs turpināja cīņu. Vēl pēc vairākiem neizšķirtiem viņš 32. partijā guva pirmo uzvaru. Mača turpinājumā vēl 15 neizšķirti nogurdināja Karpovu, un Kasparovs pēc kārtas uzvarēja 47. un 48. partijā.
1985. gada 15. februārī toreizējais FIDE prezidents Florensio Kampomaness pieņēma strīdīgu lēmumu pārtraukt maču, pamatojot to ar pasaules čempiona (Karpova) veselības stāvokļa pasliktināšanos. Neraugoties uz Kasparova protestiem, mačs arī tika pārtraukts bez uzvarētāja noskaidrošanas. Atkārtoto maču nozīmēja uz tā paša gada rudeni, bet tā izspēles noteikumi tika mainīti: tagad tie paredzēja izspēlēt 24 partijas, pie kam, ja rezultāts būtu neizšķirts 12:12, tad pasaules čempions saglabātu savu titulu.
Atkārtotais mačs arī notika Maskavā un sākas 1985. gada 3. septembrī. Tā pirmā puse norisinājās līdzīgā cīņā, un pēc pirmajām 15 partijām rezultāts bija neizšķirts: 7½:7½. Tomēr jau nākamajā partijā notika lūzums: Kasparovs, spēlējot ar melnajiem, guva spožu uzvaru. Turpinājumā pretinieki uzvarēja katrs pa vienai partijai, un, lai saglabātu titulu, pēdējā, 24. partijā čempionam bija obligāti jāuzvar. Tas neizdevās, Karpovs pieļāva kļūdu un zaudēja gan partiju, gan maču. Tas nozīmēja, ka 1985. gada 9. novembrī Kasparovs 22 gadu vecumā kļuva par 13. pasaules čempionu — visjaunāko titula izcīņas vēsturē. Zemāk tabulā redzama mača gaita:
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | Punkti | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Garijs Kasparovs | 1 | ½ | ½ | 0 | 0 | ½ | ½ | ½ | ½ | ½ | 1 | ½ | ½ | ½ | ½ | 1 | ½ | ½ | 1 | ½ | ½ | 0 | ½ | 1 | 13 |
| Anatolijs Karpovs | 0 | ½ | ½ | 1 | 1 | ½ | ½ | ½ | ½ | ½ | 0 | ½ | ½ | ½ | ½ | 0 | ½ | ½ | 0 | ½ | ½ | 1 | ½ | 0 | 11 |
Pasaules čempions
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau kā pasaules čempions Kasparovs aizvadīja vēl trīs mačus pret Karpovu. Pirmais no tiem — revanša mačs — notika divās pilsētās, Londonā un Ļeņingradā. Katrā no tām tika izspēlētas 12 partijas. Arī šī sacensība noritēja ļoti saspringti: pēc tam, kad pretendents pēc kārtas uzvarēja 17., 18. un 19. partijā, izlīdzinot rezultātu, Kasparovs padzina vienu no saviem sekundantiem, apsūdzot to informācijas noplūdināšanā Karpova komandai. Turpinājumā Kasparovs uzvarēja 22. partiju un noslēdza maču ar minimālu pārsvaru (12½:11½), tādējādi nosargājot titulu.
Nākamo reizi Kasparovam nācās aizstāvēt savu titulu jau pēc gada, kad Karpovs bija sekmīgi pārvarējis atlases sacensības. Mačs notika Seviljā no 1987. gada oktobra līdz decembrim. Arī šīs sacensības izvērtās dramatiskas: Kasparovs izlīdzināja rezultātu tikai pēdējā partijā, kas viņam ļāva palikt čempiona godā.
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 Punkti Garijs Kasparovs ½ 0 ½ 1 0 ½ ½ 1 ½ ½ 1 ½ ½ ½ ½ 0 ½ ½ ½ ½ ½ ½ 0 1 12 Anatolijs Karpovs ½ 1 ½ 0 1 ½ ½ 0 ½ ½ 0 ½ ½ ½ ½ 1 ½ ½ ½ ½ ½ ½ 1 0 12
Piektais un pēdējais mačs par pasaules spēcīgākā šahista titulu starp Kasparovu un Karpovu norisinājās 1990. gadā, kad Karpovs atkal bija izrādījies spēcīgākais pretendentu mačos. Puse no 24 partiju sacensības notika Ņujorkā, bet otra puse pēc neliela pārtraukuma Lionā. Šoreiz tā norisēja mazāk dramatiski nekā iepriekšējās šo pretinieku tikšanās. Lai gan cīņa ritēja samērā līdzīgi, tomēr ar Kasparova iniciatīvu, bet, kad pēc čempiona uzvaras 20. partijā viņa pārsvars sasniedza divus punktus, mača rezultāts bija praktiski skaidrs. Karpovam gan vēl izdevās uzvarēt 23. partiju, kad čempions jau bija zināms. Iemesls cīņas turpināšanai, kad jau nebija iespējams izcīnīt uzvaru, bija balvu fonda sadalīšanas formulā: neizšķirta gadījumā trīs miljonu dolāru balva tiktu sadalīta uz pusēm, turpretī zaudētājs saņemtu tikai 3/8 no tās.[2] Mača galarezultāts bija 12½:11½ Kasparova labā.
Konflikts ar FIDE
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kasparova neapmierinātība ar Pasaules Šaha federācijas (FIDE) politiku jau 1986. gadā izraisīja viņa vadītas profesionālo šahistu apvienības Lielmeistaru asociācija izveidošanu. Konflikts kulmināciju sasniedza 1993. gadā, kad Kasparovs un tābrīža pretendents Naidžels Šorts atteicās pakļauties FIDE noteikumiem un mačs par pasaules čempiona titulu notika ārpus FIDE jurisdikcijas. Par jaunu pasaules vadošo šahistu organizāciju kļuva Profesionālā šaha asociācija, bet Kasparovs un Šorts tika izslēgti no FIDE reitingiem. 1993. gada mačs par pasaules čempiona titulu PŠA versijā notika Londonā, un tajā Kasparovs uzvarēja Šortu ar rezultātu 12½:7½. Paralēli savu maču organizēja arī FIDE: tajā, uzvarot Nīderlandes lielmeistaru Janu Timmanu, par čempionu kļuva Anatolijs Karpovs.
PŠA ietvaros Kasparovs savu titulu aizstāvēja 1995. gadā, kad Ņujorkā ar rezultātu 10½:7½ uzvarēja indieti Višvanatanu Anandu. Neilgi pēc tam PŠA zaudēja savu nozīmīgāko sponsoru Intel un faktiski beidza pastāvēt, tomēr vēl līdz 2004. gadam tika organizēti paralēli pasaules čempionāti, kuru uzvarētāji tika dēvēti par pasaules čempioniem klasiskajā šahā.
Nākamo pretendentu Kasparovs izvēlējās bez atlases sacensībām, un par tādu kļuva Vladimirs Kramņiks (otrs reālākais kandidāts bija bijušais rīdzinieks Aleksejs Širovs). Maču sponsorēja Braingames.com, un tas notika 2000. gadā Londonā. Sacensības bija Kasparovam neveiksmīgas. Viņš nespēja uzvarēt nevienā partijā un zaudēja mačā ar rezultātu 6½:8½.
Vēlāk, 2007. gadā, savu lēmumu saraut attiecības ar FIDE Kasparovs nosauca par lielāko kļūdu savā šahista karjerā[3]
Šahista karjeras noslēgums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc čempiona titula zaudēšanas Kasparovs vairs nemēģināja to atgūt, tomēr vēl piecus gadus aktīvi piedalījās spēcīgos starptautiskos turnīros. 2005. gada pavasarī pēc uzvaras Linaresas superturnīrā Kasparovs paziņoja par aiziešanu no aktīvā šaha.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garijs Kasparovs ir pazīstams kā pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis. Kopš 2004. gada darbojas dažādās opozīcijas sabiedriskajās un politiskajās organizācijās. Ir viens no kustības "Solidaritāte" līderiem. Saistībā ar savu politisko darbību Kasparovs vēlējās pieņemt kādas citas valsts pilsonību. 2013. gadā viņš izteica vēlmi iegūt Latvijas pilsonību,[4] bet vēlāk pieņēma Horvātijas pilsonību.[5]
Rezultāti šaha turnīros
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Informācijas avots.[6]
| Gads | Pilsēta | Turnīrs | − | = | Rezultāts | Vieta | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1975 | Viļņa | Padomju jaunatnes šaha čempionāts | 4 | 2 | 3 | 5½ no 9 | 8—10 |
| 1976 | Tbilisi | Padomju jaunatnes šaha čempionāts | 5 | 0 | 4 | 7 no 9 | 1 |
| Vatigni | Pasaules šaha čempionāts starp kadetiem (līdz 18 gadiem) | 5 | 2 | 2 | 6 no 9 | 3—6 | |
| 1977 | Rīga | Padomju jaunatnes šaha čempionāts | 8 | 0 | 1 | 8½ no 9 | 1 |
| Kansjumera | Pasaules šaha čempionāts starp kadetiem(līdz 17 gadiem) | 6½ | 2 | 3 | 7 no 11 | 3 | |
| 1978 | Minska | Sokoļska memoriāls | 11 | 2 | 4 | 13 no 17 | 1 |
| Daugavpils | PSRS Šaha čempionāts (pusfināls) | 6 | 1 | 6 | 9 no 13 | 1 | |
| Tbilisi | 1978. gada PSRS Šaha čempionāts | 4 | 4 | 9 | 8½ no 17 | 9 | |
| 1979 | Baņa Luka | Starptautiskais šaha turnīrs | 8 | 0 | 7 | 11½ no 15 | 1 |
| Minska | 1979. gada PSRS Šaha čempionāts | 6 | 3 | 8 | 10 no 17 | 3—4 | |
| 1980 | Baku | 1980. gada PSRS Šaha čempionāts | 8 | 0 | 7 | 11½ no 15 | 1 |
| Dortmunde | Pasaules junioru šaha čempionāts (līdz 20 gadiem) | 8 | 0 | 5 | 10½ no 13 | 1 | |
| 1981 | Maskava | Starptautiskais šaha turnīrs | 3 | 1 | 9 | 7½ no 13 | 2—4 |
| Tilburga | Starptautiskais šaha turnīrs | 3 | 3 | 5 | 5½ no 11 | 6—8 | |
| Biškeka | 1981. gada PSRS Šaha čempionāts | 10 | 2 | 5 | 12½ no 17 | 1—2 | |
| Bugoino | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 0 | 7 | 9½ no 13 | 1 | |
| 1982 | Maskava | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 0 | 6 | 10 no 13 | 1 |
| Nikšiča | Starptautiskais šaha turnīrs | 9 | 1 | 4 | 11 no 14 | 1 | |
| Brisele | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 1 | 3 | 7½ no 10 | 1 | |
| 1987 | Brisele | Starptautiskais šaha turnīrs | 8½ no 11 | 1—2 | |||
| 1988 | Amsterdama | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 0 | 6 | 9 no 12 | 1 |
| Belfora | Starptautiskais šaha turnīrs | 9 | 1 | 5 | 11½ no 15 | 1 | |
| Maskava | 1988. gada PSRS Šaha čempionāts | 6 | 0 | 11 | 11½ no 17 | 1—2 | |
| Reikjavika | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 1 | 10 | 11 no 15 | 1 | |
| 1989 | Barselona | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 1 | 8 | 11 no 16 | 1—2 |
| Šellefteo | Starptautiskais šaha turnīrs | 4 | 0 | 11 | 9½ no 15 | 1—2 | |
| Tilburga | Starptautiskais šaha turnīrs | 10 | 0 | 4 | 12 no 14 | 1 | |
| Belgrada | Starptautiskais šaha turnīrs | 9½ no 11 | 1 | ||||
| 1990 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 1 | 4 | 8 no 11 | 1 |
| 1991 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 1 | 6 | 9 no 13 | 2 |
| Amsterdama | Starptautiskais šaha turnīrs | 2 | 0 | 7 | 5½ no 9 | 3—4 | |
| Tilburga | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 1 | 6 | 10 no 14 | 1 | |
| Redžo Emīlija | Starptautiskais šaha turnīrs | 3 | 1 | 5 | 5½ no 9 | 2—3 | |
| 1992 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 0 | 6 | 10 no 14 | 1 |
| Dortmunde | Starptautiskais šaha turnīrs | 5 | 2 | 2 | 6 no 9 | 1—2 | |
| 1993 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 0 | 6 | 10 no 13 | 1 |
| 1994 | Amsterdama | Starptautiskais šaha turnīrs | 3 | 1 | 2 | 4 no 6 | 1 |
| Novgoroda | Starptautiskais šaha turnīrs | 4 | 0 | 6 | 7 no 10 | 1—2 | |
| Horgena | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 0 | 5 | 8½ no 11 | 1 | |
| 1995 | Rīga | Tāla memoriāls | 5 | 0 | 5 | 7½ no 10 | 1 |
| Horgena | Starptautiskais šaha turnīrs | 1 | 1 | 8 | 5 no 10 | 5 | |
| Novgoroda | Starptautiskais šaha turnīrs | 4 | 0 | 5 | 6½ no 9 | 1 | |
| 1996 | Amsterdama | Starptautiskais šaha turnīrs | 5 | 1 | 3 | 6½ no 9 | 1—2 |
| Dosermanasa | Starptautiskais šaha turnīrs | 3 | 1 | 5 | 5½ no 9 | 3—4 | |
| Laspalmasa | Starptautiskais šaha turnīrs | 3 | 0 | 7 | 6½ no 10 | 1 | |
| 1997 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 1 | 3 | 8½ no 11 | 1 |
| Novgoroda | Starptautiskais šaha turnīrs | 4 | 1 | 5 | 6½ no 10 | 1 | |
| Tilburga | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 1 | 4 | 8 no 11 | 1—3 | |
| 1998 | Telaviva | Turnīrs kopā ar Izraēlas šaha izlasi | 7 no 8 | ||||
| Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 1 | 0 | 11 | 6½ no 12 | 3—4 | |
| 1999 | Veik-an-Ze | Starptautiskais šaha turnīrs | 8 | 1 | 4 | 10 no 13 | 1 |
| Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 7 | 0 | 7 | 10½ no 14 | 1 | |
| Sarajeva | Starptautiskais šaha turnīrs | 5 | 0 | 4 | 7 no 9 | 1 | |
| 2000 | Veik-an-Ze | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 0 | 7 | 9½ no 13 | 1 |
| Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 2 | 0 | 8 | 6 no 10 | 1 | |
| Sarajeva | Starptautiskais šaha turnīrs | 6 | 0 | 5 | 8½ no 11 | 1 | |
| 2001 | Veik-an-Ze | Starptautiskais šaha turnīrs | 5 | 0 | 8 | 9 no 13 | 1 |
| Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 5 | 0 | 5 | 7½ no 10 | 1 | |
| Astana | Starptautiskais šaha turnīrs | 4 | 0 | 6 | 7 no 10 | 1 | |
| 2002 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 4 | 0 | 8 | 8 no 12 | 1 |
| 2003 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 2 | 1 | 9 | 6½ no 12 | 3—4 |
| 2004 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 1 | 0 | 11 | 6½ no 12 | 2—3 |
| Maskava | 57. Krievijas šaha čempionāts | 5 | 0 | 5 | 7½ no 10 | 1 | |
| 2005 | Linaresa | Starptautiskais šaha turnīrs | 5 | 1 | 6 | 8 no 12 | 1 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anne Kressler. «Kasparov: The World's Chess Champion». azer.com. Skatīts: 2010. gada 8. septembrī. (angliski)
- ↑ «Kasparov vs Karpov, 1990». Chessgames. Skatīts: 2010. gada 2. novembrī. (angliski)
- ↑ «My decision to break away from fide was a mistake». DNA. 2007. gada 10. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. martā. Skatīts: 2011. gada 17. janvārī. (angliski)
- ↑ «Garijs Kasparovs lūdz piešķirt Latvijas pilsonību». lsm.lv. 2013. gada 5. novembrī. Skatīts: 2017. gada 6. jūlijā.
- ↑ «Mediji: Kasparovam piešķirta Horvātijas pilsonība». lsm.lv. 2014. gada 28. februārī. Skatīts: 2017. gada 6. jūlijā.
- ↑ Линдер И. М., Линдер В. И. Гарри Каспаров. Жизнь и игра. С. 507—510.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Garijs Kasparovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Šahista profils FIDE mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
- G.Kasparova oficiālā mājas lapa (krieviski)
- G.Kasparova blogs livejournal.com (krieviski)
| Sporta tituli | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Anatolijs Karpovs |
Pasaules čempions šahā 1985—1993 |
Pēctecis: Anatolijs Karpovs (FIDE versijā) |
| Priekštecis: nav |
Pasaules čempions šahā (PŠA versijā) 1993—2000 |
Pēctecis: Vladimirs Kramņiks |
| ||||||||||||||||||||||||
|
- 1963. gadā dzimušie
- Azerbaidžānas šahisti
- PSRS šahisti
- Krievijas šahisti
- Pasaules čempioni šahā
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Krievijas politiķi
- Krievijas žurnālisti
- PSKP biedri
- Baku dzimušie
- Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie
- PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari
- Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā