Pāriet uz saturu

Gangrēna

Vikipēdijas lapa
Sausā gangrēna cilvēka kājas pirkstos

Gangrēna (latīņu: gangraena, no sengrieķu γάγγραινα) ir audu atmiršanas veids, nekrozes veids, kuru izraisa kritiski nepietiekama asinsapgāde.[1][2]

Stāvoklis var būt dzīvībai bīstams. Gangrēna var rasties pēc traumas vai infekcijas, kā arī cilvēkiem, kam ir hroniskas veselības problēmas, kas ietekmē asinsriti.[2] Galvenais gangrēnas cēlonis ir samazinātā asins piegāde ietekmētajiem audiem, kas izraisa šūnu nāvi.[3] Gangrēnas rašanās iespējamību palielina diabēts un ilgstoša smēķēšana.[2][3]

Gangrēna nevar izplatīties no viena cilvēka uz citu. Izšķir vairāku veidu gangrēnu, katram veidam ir savi simptomi; tiek izšķirta sausā, mitrā, iekšējā, gāzes gangrēna un citas.[1][2] Ārstēšana ir atkarīga no pamatcēloņa, var veikt rezekciju, atmirušo audu atdalīšanu (vai smagākos gadījumos amputāciju) no skartās ķermeņa daļas, antibiotiku lietošanu.[4]

  1. 1,0 1,1 Carol Porth. Essentials of pathophysiology. Lippincott Williams & Wilkins, 2007. 41. lpp. ISBN 978-0-7817-7087-3. Skatīts: 2010-06-15.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Gangrene – Introduction». NHS Health A–Z. NHS. Skatīts: 2010-06-15.
  3. 3,0 3,1 «Gangrene – Causes». NHS Health A–Z. National Health Service (England). Skatīts: 2010-06-15.
  4. «Gangrene – Treatment». NHS Health A–Z. National Health Service (England). Skatīts: 2010-06-15.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]