Gaia
| Gaia | |
 | |
| KA veids | kosmiskā observatorija |
| Operators | ESA |
| Izgatavotāji | EADS Astrium  Francija |
| Starts | 19.12.2013. 09:12:14 UTC |
| Starta vieta | Kuru ELAS  Gviāna |
| Nesējraķete | Sojuz ST-B/Fregat-MT |
| Darbības ilgums | 5 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2013-074A |
| SCN | 39479 |
| Tīmekļa vietne | http://sci.esa.int/gaia/ |
| Enerģija | saules baterijas 1910 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zemes un Saules L2 |
| Orbītas veids | Lisažū orbīta |
| Periods | 180 dienas |
Gaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija. Tā paredzēta aptuveni viena miljarda Piena Ceļa galaktikas astronomisko objektu trīs dimensiju kartēšanai. Palaista 2013. gada decembrī. Tā ir Hipparcos pēctecis, un ir daļa no ESA Horizon 2000 Plus programmas.
Kosmisko aparātu izgatavoja EADS Astrium. Tas ir 3,8 m diametrā un 4,4 m augsts, ar masu 2029 kg.
Gaia uzstādīti trīs teleskopi. Divi ir Astro (astrometriskie) teleskopi ar kopēju fokālo plānu, kā arī Spectro teleskops, kas satur radiālā ātruma spektrogrāfu un vidējas joslas fotometru.
Gaia tika palaista 2013. gada 19. decembrī 09:12:14 UTC ar nesējraķeti Sojuz ST-B/Fregat-MT (lidojuma VS06) no Gviānas kosmiskā centra.
2014. gada 8. janvārī observatorija iegāja Lisažū orbītā ap Zemes un Saules L2 Lagranža punktu, apmēram 1,5 miljonu km attālumā no Zemes.[1] Nākamos četrus mēnešus notiks instrumentu testēšana un kalibrēšana.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Gaia enters its operational orbit ESA, 2014-01-08, (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gaia ESA (angliski)
- Next stop… the stars! Arianespace successfully lofts Gaia on Soyuz Arianespace (angliski)
- Gaia Gunter Dirk Krebs (angliski)