Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis Sylvia curruca (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
Ģints | Ķauķi (Sylvia) |
Suga | Gaišais ķauķis (Sylvia curruca) |
Gaišais ķauķis Vikikrātuvē |
Gaišais ķauķis jeb malējiņš[1] (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos. Lielākā daļa populācijas ir izteikti gājputni, bet salīdzinoši neliela daļa populācijas Āzijas dienvidos ir nometnieki.[2] Tam ir trīs pasugas.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaišajam ķauķim ir visplašākā izplatība no visiem putniem ķauķu ģintī. Tas ligzdo no Rietumeiropas līdz Austrumsibīrijai, Mongolijas austrumiem un Ķīnai. Areāla dienvidrobeža sasniedz Izraēlu, Irānas dienvidus un Pakistānu. Eiropas populācijas galvenokārt ziemo Ziemeļāfrikas austrumos, Āzijas populācijas Persijas līča reģionā un Indijā.[4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaišais ķauķis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs.[4] Tas ir viens no pirmajiem ķauķiem, kas pavasarī atgriežas ligzdošanas vietās.[1] Latvijā ligzdo nominālpasuga Sylvia curruca curruca.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaišais ķauķis ir viens no mazākajiem ķauķiem. Tas ir slaids, ar šauru, garu asti un īsu knābi. Ķermeņa garums 11,5—14 cm, spārnu plētums 16—21 cm, svars 9,5—18 g.[5][6][7]
Mugurpuse pelēkbrūna, apakšpuse gaiši pelēkbrūna vai balta. Galvas virspuse pelēka, pazode balta, ar tumši pelēku masku pār acīm. Knābis īss, melns, ar gaišāku apakšējo knābja daļu. Acis brūnpelēkas. Kājas tumši zilpelēkas, gandrīz melnas. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet īpatņi var būt gan gaišāki, gan tumšāki. Īpaši tas attiecas uz maskas un galvas virsas toņa intensitāti. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet to maska vājāk izteikta.[6][7] Ārēji gaišais ķauķis ir ļoti līdzīgs brūnspārnu ķauķim, bet ir par to mazāks, ar īsāku asti, pelēcīgāku muguru un gaišāku, baltāku pavēderi, kā arī uz spārniem iztrūkst rudi brūnā toņa.[6][7]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājo galvenokārt atklātā ainavā – krūmainās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos, parkos, mežmalās, jaunu skujkoku audzēs, uzturoties lapotņu un pameža biezokņos upju tuvumā.[2] Sastopams arī stepēs un pustuksnešos, kalnos līdz 2000 m virs jūras līmeņa. Migrācijas laikā uzturas arī niedru audzēs.[7][8] Katru gadu gājputnu populācijas veic garus migrācijas lidojumus.[2] Pavasarī ligzdošanas vietās ierodas pa vienam vai nelielās grupās.[7]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas sezonā barojas galvenokārt ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, pārējā laika galvenokārt ar augļiem un ogām, lai gan, salīdzinot ar citiem ķauķiem, gaišais ķauķis ir izteiktāks kukaiņēdājs.[2] Barību meklē krūmos, koku lapotnē, kur uzknābā kukaiņus no zariem, lapām un mizas. Agri no rītiem barību meklē koku augšējos zaros, vēlāk dienā uzturas lapotnes vidus daļā un uz apakšējiem zariem. Retumis barojas arī uz zemes.[8]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas sezona ir laikā no aprīļa līdz augusta sākumam.[2] Pāri apmetas 30—100 m attālumā viens no otra.[7] Dziļā kausveida ligzda vīta no sausas zāles, saknītēm, smalkiem zariņiem, sūnām, lapām, zirnekļu tīkliem, no iekšpuses izklāta ar smalkām saknītēm, matiem un augu pūkām. Tā atrodas kādā krūmā (ļoti bieži krūmā ar dzeloņiem), nelielā kokā vai retāk lielos, garos zālaugos, 0,3—1,5 m augstumā no zemes.[2][7][8] Ligzda tiek būvēta 5—11 dienas. Pirmais ligzdošanas vietā ierodas tēviņš un uzsāk ligzdas būvniecību. Kad ierodas mātīte, tā novērtē tēviņa ligzdošanas vietas izvēli un pēc tam, ja mātīte vietu pieņem, abi kopā pabeidz ligzdu. Ja mātīte nepieņem ligzdošanas vietu, tēviņš vij ligzdu jaunā vietā. Reizēm tēviņš pabeidz ligzdu viens pats.[1][7]
Dējumā ir 3—7 gaiši raibumotas olas. Inkubācijas periods ilgst 11—15 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 9—14 dienu vecumā.[6][7][8]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaišajam ķauķim ir 3 pasugas:[3]
- Sylvia curruca curruca — nominālpasuga, ligzdo Eiropā un austrumu virzienā līdz Sibīrijas rietumiem, dienvidos līdz Tuvajiem Austrumiem un Irānas ziemeļiem;
- Sylvia curruca blythi — ligzdo Sibīrijas centrālajā daļā un ziemeļos, Kazahstānas un Mongolijas ziemeļos un Ķīnas ziemeļaustrumos;
- Sylvia curruca halimodendri — ligzdo Krievijas dienvidaustrumos, Kazahstānā, Uzbekistānā, Turkmenistānā un Mongolijas ziemeļrietumos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Malējiņš» jeb gaišais ķauķis
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 IUCN: Sylvia curruca
- ↑ 3,0 3,1 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Gaišais ķauķis Sylvia curruca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 8. oktobrī.
- ↑ Alive: Lesser Whitethroat (Sylvia curruca)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Nature Gate: Lesser Whitethroat
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 Lesser Whitethroat. Славка-завирушка | Боз сандуғаш[novecojusi saite]
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «Planet of Birds: Lesser Whitethroat (Sylvia curruca)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. maijā. Skatīts: 2017. gada 11. oktobrī.