Fraternitas Rigensis
| Fraternitas Rigensis | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Dibināšana |
1823 Tērbata |
| Krāsas | zils-sarkans-balts |
| Devīze |
Leiden oder Triumphieren, Ambos oder Hammer sein |
| Konventa dzīvoklis |
Bīskapa iela 5, Rīga (1929-1931) Dzirnavu iela 25 Rīga (1932-1939). |
Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā. Tās devīze bija: Leiden oder Triumphieren, Ambos oder Hammer sein. (vācu: ciest vai triumfēt, par laktu vai āmuru būt).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fraternitas Rigensis dibināta 1823. gadā Tērbatas Universitātē, kā rīdzinieku novadniecība (landsmanšafte). Pēc korporācijas ierosinājuma 1834. gadā tiek izveidots Tērbatas šaržēto konvents, kas kļūst par visu studentu korporāciju jumta organizāciju Tērbatas Universitātē. 1855. gadā Krievijas Impērijas tautas izglītības ministrs oficiāli atļauj korporācijas darbību. Tika noslēgti karteļi (draudzības līgumi) ar Tērbatas Universitātes vācbaltu korporācijām Estonia, Livonia, Curonia. 1873. gadā tāds pats līgums tiek noslēgts ar visām Rīgas politehnikuma vācbaltu korporācijām.
1921. gadā pārceļas uz Rīgu un tiek reģistrēta pie Latvijas Universitātes. Tajā pašā gadā uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā (P!K!). 1932. gadā, kopā ar pārējām vācbaltu korporācijām, demonstratīvi izstājas no P!K!, protestējot pret prasību turpmāk P!K! sēdēs lietot vienīgi latviešu valodu. Tā paša gada jūnijā, pēc LU padomes lēmuma, slēgta kā korporācija. 1935. gadā, pēc statūtu pārreģistrācijas, kļūst par biedrību saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi. 1939. gada novembrī, ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu slēgta, visiem biedriem izceļojot uz Vāciju.
Pēc Otrā pasaules kara oficiāla darbība nav atjaunota. 1959. gadā Fraternitas Rigensis filistri, kopā ar pārējo vācbaltu korporāciju filistriem, piedalās Baltijas tradīciju korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kuru vēlāk deklarē par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju.
Biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielāko savas pastāvēšanas laiku korporācija ievēroja novadniecības principus un tās rindās tika uzņemti Rīgā dzimuši vācu tautības studenti. Pazīstamākie biedri: rūpnieks Emīls Hermanis Grevē, politiķis Kārlis Kēlers, ķīmiķis un Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, vācu luterāņu draudžu bīskaps Latvijā Pēteris Pelhaus, vēsturnieks Kārlis Širrens, Latvijas jurists un senators Augusts Lēbers, ārsts Reinholds fon Zengbušs.
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- V.Ščerbinskis, Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.