Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms II; Friedrich Wilhelm II.
	Frīdrihs Vilhelms II ap 1792. gadu
	Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts
	Amatā; 1786. gada 17. augustā — 1797. gada 16. novembrī
Priekštecis	Frīdrihs II Lielais
Pēctecis	Frīdrihs Vilhelms III
Dzimšanas dati	1744. gada 25. septembrī; Pilsētas pils, Brandenburgas kūrfirste; (tagad Berlīne, Vācija)
Miršanas dati	1797. gada 16. novembrī; Marmora pils, Potsdama, Brandenburgas kūrfirste; (tagad Vācija)
Apglabāts	Berlīnes doms, Berlīne, Vācija
Dinastija	Hoencollerni
Tēvs	Augusts Vilhelms
Māte	Braunšveigas-Volfenbiteles Luīze (Braunšveigas-Bevernas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Braunšveigas-Volfenbiteles Elizabete Kristīne; 2. Hesenes-Darmštates Frederika Luīza
Bērni	4 dēli un 3 meitas, to skaitā Frīdrihs Vilhelms III, Prūsijas princis Vilhelms, Prūsijas Frederika Šarlote, Prūsijas Vilhelmīne
Reliģija	kalvinisms

Frīdrihs Vilhelms II (vācu: Friedrich Wilhelm II.); dzimis 1744. gada 25. septembrī, miris 1797. gada 16. novembrī) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā.

Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem.

Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, piedzīvodams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā.

1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.