Fjodors III Romanovs

**Fjodors III Romanovs**
*Фёдор III Алексеевич Романов*
Fjodors III Romanovs; Фёдор III Алексеевич Романов
Krievijas cars
	1676. gada 29. janvāris — 1682. gada 7. maijs
Kronēšana	1676. gada 18. jūnijā
Priekštecis	Aleksejs I
Pēctecis	Pēteris I; Ivans V
Dzimis	1661. gada 9. jūnijā; Maskava, Krievijas cariste; ( Krievija)
Miris	1682. gada 7. maijā (20 gadu vecumā); Maskava, Krievijas cariste; ( Krievija)
Apglabāts	Erceņģeļa katedrāle, Maskava, Krievija
Dzīvesbiedre	1. Agafja Grušecka; 2. Marfa Apraksina
Dinastija	Romanovu dinastija
Tēvs	Aleksejs I
Māte	Marija Miroslavska
Reliģija	pareizticība

Fjodors III Romanovs (krievu: Фёдор III Алексеевич Романов; 1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676. līdz 1682. gadam.

Pilns tituls

Kā Krievijas cars Fjodors Aleksejevičs svarīgākos valsts dokumentus parakstīja kā:

"No Dieva žēlastības mēs, Fjodors Aleksejevičs, visas Liel-, Maz- un Baltkrievijas dižais valdnieks cars un lielkņazs, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas un lielkņazs, visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu austrumu un rietumu un ziemeļu valstu un zemju mantots valdnieks un īpašnieks."

(Божiею Милостiю, мы Великiй Государь Царь и Великiй Князь Θеодоръ Алексђевичь, всея Великiя и Малыя и Бeлыя Росии Самодержецъ, Московскiй, Кiевскiй, Владимiрскiй, Новгородскiй, Царь Казанскiй, Царь Астраханскiй, Царь Сибирскiй, Государь Псковскiй и Великiй Князь Смоленскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Государь и Великiй Князь Новагорода Низовскiя земли, Черниговскiй, Резанскiй, Ростовскiй, Ярославскiй, Бђлоозерскiй, Удорскiй, Обдорскiй, Кондинскiй и Всея Сђверныя страны повелитель и Государь Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ царей, и Кабардинскiя земли, Черкаскихъ и Горскихъ князей и иныхъ многихъ государствъ и земeль, восточныхъ, и западныхъ, и сђверныхъ отчичь, и дедичъ наслђдникъ Государь и Облаадател.)

Biogrāfija

Dzimis 1661. gada 30. maijā (9. jūnijā pēc jaunā stila).

Ģimene:

tēvs — cars Aleksejs I Romanovs, māte — Marija Miloslavska (Мария Ильинична Милославская)
pirmā sieva — Agafja Gruševska (Грушевская, Агафья Семёновна)
- dēls Iļja (Илья Фёдорович), miris jau mazotnē
otrā sieva Marfa Apraksina (Апраксина, Марфа Матвеевна)

Izglītība — pateicoties savam mājskolotājam Simeonam Polockim, troņmantnieks perfekti pārvaldīja latīņu valodu, orientējās klasiskajā filozofijā, retorikā, dabaszinātnēs, sacerēja dzeju, zināja svešvalodas un klasiskās valodas (sengrieķu, latīņu).

Miris 1682. gada 27. aprīlī (7. maijā pēc jaunā stila), 20 gadu vecumā.

Iekšpolitika

1678. gadā vispārēja tautas skaitīšana.
1679. gadā nodokļu sistēmas reforma (iepriekš nodokļus iekasēja no reģioniem, bet pēc tam reģionu pārvaldītāji tos ar uzviju iekasēja no padotajiem, savukārt reforma ieviesa individuālo nodokļu maksāšanas sistēmu).
1682. gadā atcēla vietvaldību — amatu sadalīšanu pēc dižciltības pakāpes, kura bremzēja valsts institūciju darbu un armijas organizēšanu.

Visiem galma ļaudīm, militārpersonām un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” drānās (tiesa gan, ne vācu, bet poļu parauga). Tiem, kas vēlējās turpināt ģērbties pa vecam, cara ukazs liedza ierasties Kremlī (mājās un uz ielas katrs varēja ģērbties kā vēlas). Galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts (nevis pavēlēts) skūt bārdas.

Nopietni tika veidota izglītības sistēma. Simeons Polockis un enciklopēdists Silvestrs Medvedjevs, dēvēti par “latīņiem” (t.i. “eiropofīliem”) izveidoja "Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas" (Славяно-греко-латинская академия (Заиконоспасское училище)) projektu. Tajā mācīties bija paredzēts visu kārtu un vecumu ļaudis; bija paredzēta gan laicīgā, gan garīgā izglītība: gramatika, piētika, retorika, dialektika, filozofija, teoloģija, svešvalodas (senslāvu, grieķu, latīņu, poļu).

Sāka reorganizēt armiju, modernizējot bruņojumu, ieviešot "ārzemju parauga pulkus" (полки иноземного строя).

Literatūra

Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fjodors III Romanovs.

Romanovu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Aleksejs I	Krievijas cars 1676.-1682.	Pēctecis: Sofija (reģente)

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.