Pāriet uz saturu

Ervīns Šrēdingers

Vikipēdijas lapa
Ervīns Šrēdingers
Erwin Schrödinger
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Šrēdingers
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 12. augustā
Austroungārija, Vīne
Miris 1961. gada 4. janvārī (73 gadi)
Austrija, Vīne
Tautība austrietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Breslavas Universitāte
Cīrihes Universitāte
Berlīnes Universitāte
Jēnas Universitāte
Oksfordas Universitāte
Grācas Universitāte
Štutgartes Universitāte
Dublinas Universitāte
Alma mater Vīnes Universitāte
Studenti Lainuss Polings
Sasniegumi, atklājumi Šrēdingera vienādojums
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1933)

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger, dzimis 1887. gada 12. augustā, miris 1961. gada 4. janvārī) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. 1933. gadā Šrēdingers kopā ar Polu Diraku ieguva Nobela prēmiju fizikā par ieguldīto darbu kvantu mehānikas attīstīšanā.[1]

Dzimis Vīnē, inteliģentu ģimenē. Mācījies klasiskajā ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas iestājās Vīnes Universitātē, kuru pabeidza 1910. gadā. Studiju laikā Šrēdingers ieinteresējās par termodinamiku. Pēc universitātes pabeigšanas viņš kļuva par sava pasniedzēja Franča Eksnera asistentu.

Vēl pirms Pirmā pasaules kara sākuma Šrēdingeru iesauca armijā, kur salīdzinoši mierīgos apstākļos viņš dienēja visu kara laiku. Pēc kara beigām Šrēdingeru uzaicināja par viesprofesoru Jēnas Universitātē. 1921. gadā viņš kļuva par Breslavas Universitātes (tagadējā Vroclava) ordinēto profesoru. Tajā pašā gadā Šrēdingeru iecēla par Cīrihes Universitātes Teorētiskās fizikas katedras vadītāju, šai amatā viņš nostrādāja līdz 1927. gadam. No 1927. līdz 1933. gadam vadīja katedru Berlīnes Universitātē.

Nākot pie varas nacistiem, Šrēdingers devās uz Oksfordas Universitāti. Šeit arī saņēma ziņu, ka viņam kopā ar Polu Diraku piešķirta Nobela prēmija fizikā. Sekoja darbs Grācas Universitātē (1936-1938), kuru pēc anšlusa nācās pamest. Pēc atgriešanās Oksfordā un īslaicīga posma Ģentes Universitātē Šrēdingers pieņēma Īrijas valdības uzaicinājumu vadīt īpaši viņam izveidotu institūtu. Īrijā tika pavadīti 17 gadi, iegūta Īrijas pilsonība. Pēdējos dzīves gadus (1956-1961) zinātnieks pavadīja Vīnē, kur lasīja lekcijas Vīnes Universitātē. Miris no tuberkulozes 1961. gadā.

Zinātniskais darbs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskie darbi statistiskajā fizikā, kvantu mehānikā, vispārīgajā relativitātes teorijā. Izstrādājis mikrodaļiņu kustības teoriju - viļņu mehāniku, izveidojis tās pamatvienādojumu - Šrēdingera vienādojumu. Mikroobjektu stāvokļa aprakstīšanai ieviesis viļņu funkciju, pierādījis viļņu mehānikas un matricu mehānikas identitāti (Nobela prēmija fizikā, 1933). Veicis pētījumus mezonu teorijā, elektrodinamikā. Mēģinājis radīt vienoto lauka teoriju.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Verners Heizenbergs
Nobela prēmija fizikā
1933 (kopā ar Polu Diraku)
Pēctecis:
Džeimss Čedviks