Elkoņdūdas
Izskats
Elkoņdūdas (īru: píoba uilleann, angļu: uilleann pipes, no uilleann — 'elkoņa') ir dūdu paveids, kuru mūsdienu forma radās 18. gadsimta sākumā. Tās veido ādas maiss, ar kreisās rokas elkoni darbināmas plēšas, melodijas stabule, trīs burdona stabules un trīs ar labās rokas elkoni darbināmi regulatori — paralēli nostiprinātas stabules ar vārstiem, ko piespiežot rada īsas akordveida skaņas, ar ko papildina burdona skaņu.[1]
Elkoņdūdas bija izplatītas ceļojošo dūdinieku vidū, kas muzicēja pilsētu laukumos, gadatirgos un dažādos citos svētkos. Viens no slavenākajiem pēdējiem ceļojošajiem elkoņdūdu spēlētājiem bija Fēlikss Dorans.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Boriss Avramecs, Valdis Muktupāvels. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. Rīga : Musica Baltica, 1997. 114.—115. lpp. ISBN 9984-588-24-6. Skatīts: 2020. gada 5. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elkoņdūdas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Elkoņdūdošana (angliski). UNESCO
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |