Pāriet uz saturu

Eiropas Zaļā partija

Vikipēdijas lapa
Eiropas Zaļā partija
European Green party
Prezidents Melānija Vogela un Tomass Veits
Ģenerālsekretārs Benedetta De Marte
Dibināta 2004. gada 21. februārī
Pirms Eiropas Zaļo partiju federācija
Galvenā mītne Rue du Taciturne 34, 1000 Brisele, Beļģija
Jaunatnes spārns Eiropas Jauno zaļo federācija
Ideoloģija
Politiskā pozīcija
Starptautiskās filiāles Globālie zaļie
Eiropas Parlamenta grupa Zaļe/EBA
Eiroparlaments
52 / 705
Mājaslapa
Oficiālā mājaslapa

Eiropas Zaļā partija, saukti arī par Eiropas Zaļajiem, ir politiskā partija, kas pārstāv nacionālās partijas no visas Eiropas, kurām ir kopīgas t.s. zaļās vērtības. Eiropas Zaļie cieši sadarbojas ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības (Zaļie/EBA) parlamentāro grupu Eiropas Parlamentā, ko veido ievēlēti Zaļo partiju deputāti, kā arī Eiropas Brīvā apvienība, Eiropas Pirātu partija un Volt Europa. Eiropas Zaļo partneri ir tās jaunatnes spārns Eiropas Jauno zaļo federācija (FYEG), Zaļo Eiropas fonds (GEF) un Pasaules Zaļo organizācija.

Zaļā politika radās no vairākām politiskajām kustībām, kā vides, miera un sieviešu tiesību kustības. Viņi noteica zaļo politiskās prioritātes: klimata pārmaiņas, miers, vide, demokrātija, sociālais taisnīgums un veselība. Zaļie kā jauns politiskais spēks parādījās 1970. gados vairākās Eiropas valstīs un ir pārstāvēti Eiropas Parlamentā kopš 1984. gada.[1]

Eiropas Zaļā partija tika dibināta Eiropas Zaļo partiju federācijas 4. kongresā 2004. gada 20.—22. februārī Romā, kā šīs jau esošās federācijas nākamais solis. Jaunās partijas izveide tika pabeigta līdz ar partijas dibināšanas līguma parakstīšanu. Šai jaunajai Viseiropas partijai pievienojās 32 zaļās partijas no visas Eiropas.[2] Zaļie bija pirmie, kas izveidoja politisko partiju Eiropas līmenī.

Eiropas politiskā partija pastiprina biedru partiju politisko izpausmi, veidojot kopējas politiskās pozīcijas, savstarpējus vēlēšanu manifestus un vienotas Eiropas vēlēšanu kampaņas. Eiropas Zaļajiem ir arī tīkli, kas apvieno zaļos politiķus, piemēram, Vietējo padomnieku tīkls.[2][3]

Viņi ir valdībā astoņās Eiropas valstīs: Austrijā (Zaļie), Beļģijā (Groen un Ecolo), Bulgārijā (Zaļā kustība), Vācijā (Apvienība 90./Zaļie), Īrijā (Zaļā partija), Latvijā (Progresīvie), Melnkalnē (Apvienotā reformu darbība) un Skotijā (Skotijas zaļie).

Zemāk esošajā tabulā ir parādīti Eiropas Zaļo rezultāti katrās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc vietu un balsu skaita. Tas arī parāda, cik daudz Eiropas komisāru ir Eiropas Zaļajiem un kas vadīja parlamentāro grupu. Tajā arī norādīts, kā tika saukta Zaļo parlamentārā grupa un pārnacionālās organizācijas un kādā Eiropas Parlamenta grupā tās atradās.[4]

Gads Deputāti Vietu % Balsis % EK Līderi EP apakšgrupa EP grupa Organizācija
1979
0 / 410
0 2.4% 0 nav nav nav Eiropas Zaļo un Radikālo partiju koordinācija
1984
11 / 434
2.5% 4.2% 0 Frīdrihs-Vilhelms Grēfs zu Bāringdorfs (1984—86)

Brems van der Leks (1984—86)

Bridžita Heinriha (1986)

Fransuā Roelants du Vivjē (1986)

Frenks Švalba-Hots (1986—87)

Pols Steiss (1987—88)

Vilfrīds Telkempers (1987—89)
Zaļā alternatīva Eiropas saite Varavīksnes grupa Eiropas Zaļā koordinācija
1989
25 / 518
4.8% 7.4% 0 Marija Amēlija Santosa (1989—90)

Aleksandrs Langers (1990)

Adelaida Aglieta (1990—94)

Pols Lannojs (1990—94)
Zaļo grupa Eiropas parlamentā Eiropas Zaļā koordinācija
1994
21 / 567
3.7% 7.4% 0 Klaudija Rota (1994—98),

Aleksandrs Langers (1994—95),

Magda Elvoeta (1997—99)
Green Group in the European Parliament Eiropas Zaļo partiju federācija
1999
38 / 626
6.1% 7.7% 1[a] Heidija Hautala (1999—2002),

Pols Lannojs (1999—2002),

Monika Frassoni (2002—04),

Daniels Kons-Bendits (2002—04)
Eiropas Zaļie Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļo partiju federācija
2004
35 / 732
4.8% 7.3% 0 Monika Frassoni (2004—09),

Daniels Kons-Bendits (2004—09)
Eiropas Zaļie Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļā partija
2009
48 / 736
[b]
6.2% 7.3% 0 Rebeka Harmsa (2009—14),

Daniels Kons-Bendits (2009—14)
Eiropas Zaļie Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļā partija
2014
50 / 751
[5][c]
6.7% 7.3% 0 Rebeka Harmsa (2014—2016),

Ska Kellere (2017—),

Filips Lamberts (2014—)
Eiropas Zaļie Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļā partija
2019
67 / 751
11.4% 10.0% 0 Ska Kellere un Bas Eikhouts Eiropas Zaļie Zaļie-EBA Eiropas Zaļā partija

Partijas struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Zaļā partija ir Eiropas politiskā partija, kas ir veidota no Eiropas valstu politiskajām partijām. Partijas var arī kļūt par asociētajiem biedriem. Zaļo/EBA grupas deputātus Eiropas Parlamentā, kas nepieder nevienai biedru partijai, var uzņemt kā īpašos deputāts ar runas tiesībām, bet bez balsstiesībām.

Europas Zaļajiem ir sakaru tīkli, kuri pārstāv specifiskas intereses, tostarp:

  • Balkānu tīkls
  • Vidusjūras tīkls
  • Dzimumu tīkls
  • Eiropas Zaļie Kvīri
  • Pašvaldību deputātu tīkli
  • Eiropas Zaļās invaliditātes tīkls
  • Eiropas Zaļo senioru tīkls
  Valstis ar biedru partijām
  Valstis ar asociētām partijām
  Valstis ar kandidātpartijām

Ideoloģija un pozīcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Zaļie ir apņēmušies ievērot zaļās politikas pamatprincipus, piemēram, atbildību par vidi, indivīduālo brīvību, iekļaujošu demokrātiju, daudzveidību, sociālo taisnīgumu, dzimumu līdztiesību, globālu ilgtspējīgu attīstību un nevardarbību.

Eiropas Zaļie bija pirmā Eiropas politiskā partija, kas tika izveidota, apliecinot savu uzticību Eiropas projektam. Savā hartā tā paziņo, ka politiskā partija strādā, lai padarītu Eiropas Savienību taisnīgāku, demokrātiskāku un iekļaujošāku.[6]

Eiropas parlamenta kampaņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu vadoši kandidāti jeb Spitzenkandidaten bija Ska Kellere un Bass Eikhouts, kuri aģitēja par klimata aizsardzību, sociālu Eiropu, lielāku demokrātiju un stingrāku tiesiskumu. Šajā gadā zaļie sasniedza savus labākos rezultātus visā Eiropā, daļēji pateicoties pieaugošajai sabiedrības informētībai par klimata pārmaiņām[7] un jauniešu klimata kustību ietekmei.[8] Vislielākais pieaugums bija Vācijā, kur Apvienība 90./Zaļie nomainīja Vācijas centriski kreiso Sociāldemokrātisko partiju kā otro spēcīgāko partiju.[9] Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 74 vietas. Zaļo rezultāti nozīmēja jaunu spēku līdzsvaru, jo Eiropas Tautas partija (EPP) un Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) zaudēja vairākumu.[10]

2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās vadošie zaļie kandidāti bija Hosē Bovē un Ska Kellere. Šīs vēlēšanas bija pirmā reize, kad Eiropas vēlēšanās notika priekšvēlēšanas par partiju Spitzenkandidaten, kas ļauj eiropiešiem ne tikai balsot par to, kam vajadzētu viņus pārstāvēt Eiropas Parlamentā, bet arī palīdzēt izlemt, kam būtu jāvada Eiropas Komisija. Maijā Eiropas zaļie atklājot savu kampaņu prezentēja kopīgu programmu, tostarp Jauno zaļo kursu (angļu: Green New Deal),[11] kurā tika aicināts "izveidot jaunu ekonomikas politikas virzienu, kura mērķis ir samazināt oglekļa emisijas un uzlabot dzīvi". Kampaņas sauklis bija "Mainiet Eiropu, balsojiet par zaļi" (Change Europe, vote Green).[12] Zaļo/EFA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 50 vietas.

2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan Eiropas Parlamenta deputātu skaits tika samazināts, Eiropas Zaļo partijas biedru partijas ieguva 46 vietas, kas bija labākais Zaļo partiju rezultāts pēdējo 30 gadu laikā. Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 55 vietas.

2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas zaļo biedru partijas ieguva 35 vietas, bet Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopā ieguva 43 vietas.

Partiju piederība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts Nosaukums EP Deputāti Deputāti valstī Status valdībā
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste Karogs: Anglija Anglija

Karogs: Velsa Velsa

Anglijas un Velsas zaļā partija Nav ES
1 / 573
Opozīcija
Karogs: Skotija Skotija Scotu Zaļie
0 / 59
Ārpus parlamenta
Karogs: Apvienotā Karaliste Ziemeļīrija Zaļā partija Ziemeļīrijā [f]
0 / 18
Ārpus parlamenta
Karogs: Albānija Albānija Albānijas Zaļā partija Nav ES
0 / 140
Ārpus parlamenta
Karogs: Austrija Austrija Zaļie – Zaļā alternatīva
3 / 18
26 / 183
Valdībā
Karogs: Beļģija Beļģija Flāmu Groen
1 / 12
[h]
8 / 102
[i]
Valdībā
Franču

Vāciešu

Ecolo
2 / 9
[j]
13 / 63
[k]
Valdībā
Karogs: Bulgārija Bulgārija Zaļā Kustība
26 / 183
26 / 183
Valdībā
Karogs: Horvātija Horvātija Mēs varam!
0 / 12
4 / 151
Opozīcija
Karogs: Kipra Kipra Ekologu kustība – Iedzīvotāju sadarbība
0 / 6
2 / 56
Opozīcija
Karogs: Čehija Čehija Zaļā partija
0 / 22
0 / 200
Ārpus parlamenta
Karogs: Dānija Dānija Zaļie Kreisie
2 / 13
15 / 179
Opozīcija
Karogs: Igaunija Igaunija Igauņu Zaļie
0 / 7
0 / 101
Ārpus parlamenta
Karogs: Somija Somija Zaļā Līga
3 / 14
13 / 200
Opozīcija
Karogs: Francija Francija Eiropas ekoloģija – Zaļie
11 / 47
16 / 577
Opozīcija
Karogs: Gruzija Gruzija Gruzijas Zaļā partija Nav ES
0 / 150
Ārpus parlamenta
Karogs: Vācija Vācija Apvienība 90./Zaļie
21 / 96
118 / 736
Valdībā
Karogs: Grieķija Grieķija Ekologu Zaļie
0 / 21
0 / 300
Ārpus parlamenta
Karogs: Ungārija Ungārija LMP – Ungārijas Zaļā partija
0 / 21
5 / 199
Opozīcija
Karogs: Īrija Īrija Zaļā partija [l]
3 / 13
12 / 160
Valdībā
Karogs: Itālija Itālija Zaļā Eiropa
0 / 76
6 / 400
Opozīcija
Karogs: Itālija Itālija (Dienvidtirole) Zaļie
0 / 76
0 / 400
Ārpus parlamenta
Karogs: Latvija Latvija Progresīvie
0 / 8
10 / 100
Valdībā
Karogs: Luksemburga Luksemburga Zaļie
1 / 6
4 / 60
Opozīcija
Karogs: Malta Malta AD PD
0 / 6
0 / 79
Ārpus parlamenta
Karogs: Moldova Moldova Ekologu Zaļā partija Nav ES
0 / 101
Ārpus parlamenta
Karogs: Melnkalne Melnkalne Apvienotā Reformu darbība Nav ES
4 / 81
Opozīcija
Karogs: Nīderlande Nīderlande GroenLinks
3 / 26
13 / 150
Opozīcija
Karogs: Norvēģija Norvēģija Zaļā partija Nav ES
3 / 169
Opozīcija
Karogs: Polija Polija Zaļie
1 / 51
3 / 460
Valdībā
Karogs: Portugāle Portugāle LIVRE
0 / 21
4 / 230
Opozīcija
Ekologu partija "Zaļie"
0 / 21
0 / 230
Ārpus parlamenta
Karogs: Rumānija Rumānija Zaļā partija
0 / 32
0 / 330
Ārpus parlamenta
Karogs: Slovēnija Slovēnija Jauniešu partija – Eiropas Zaļie
0 / 8
0 / 90
Ārpus parlamenta
Karogs: Spānija Spānija Zaļie Equo
0 / 54
0 / 350
Ārpus parlamenta
Karogs: Spānija Spānija (Katalonija) Zaļie Kreisie
1 / 54
[m]
2 / 48
[n]
Valdībā
Karogs: Šveice Šveice Šveices Zaļā partija Nav ES
28 / 200
Opozīcija
Karogs: Ukraina Ukraina Ukrainas Zaļo partija Nav ES
0 / 450
Ārpus parlamenta
Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija Maķedonijas demokrātiskā atjaunošana Nav ES
1 / 120
Atbalsts valdībai
Karogs: Zviedrija Zviedrija Zaļā partija
3 / 20
18 / 349
Opozīcija
  1. Mihaels Šraijers no Apvienība 90./Zaļie
  2. Ieskaitot 6 neatkarīgus deputātus, kurus ievēlēja no Europe Écologie grupas
  3. Ieskaitot 14 deputātus, no 8 valstīm, kas nav saistītas ar EZP biedru partijām, t.i. pieder kopējai Zaļo/EBP EP grupai.
  4. Anglijas un Velsas vietas parlamentā.
  5. Scotijas vietas parlamentā (partijai ir 7 vietas Skotijas parlamentā).
  6. Partijai nav atsevišķa dalība EZP, jo tā ir Īrijas Zaļās partijas daļa.
  7. Ziemeļīrijas vietas parlamentā.
  8. Holandiešu valodā runājošo vēlēšanu apgabals
  9. Flāmu vietas Beļģijas parlamentā, tostarp vietas divvalodīgajā Briselē.
  10. Vietas franču un vāciski runājošajā vēlēšanu apgabalos.
  11. Vietas franču un vāciski runājošajām kopienām Beļģijas parlamentā, tostarp vietas divvalodīgajā Briselē.
  12. Īru Zaļā partija darbojas arī Ziemeļīrijā kā "Zaļā partija Ziemeļīrijā". Ziemeļīrijas partija šajā tabulā ir norādīta atsevišķi, lai gan tai nav atsevišķa dalība EZP.
  13. Ernests Urtasuns ir gan Catalunya en Comú, gan Zaļo kreiso biedrs.
  14. Katalonijas vietas parlamentā; divai deputāti no Catalunya en Comú ir arī Zaļo kreiso biedri.
  1. History of the European Green Party at greens-efa.eu
  2. 2,0 2,1 History of the European Green Parts at europeangreens.eu
  3. Local Councillors Network
  4. «Directory». Skatīts: 2015. gada 26. augusts.
  5. «Results of the 2014 European elections – European Parliament». results-elections2014.eu. Skatīts: 2016. gada 16. oktobris.
  6. «Charter of the European Greens». European Greens. 2023-10-26. Skatīts: 2024-03-20.
  7. Frédéric Simon. «Climate change will be key issue in EU elections, poll shows», 16.04.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  8. Jon Henley. «Greens surge as parties make strongest ever showing across Europe», 27.05.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  9. Tobias Gerhard Schminke. «The Green Wave: A tsunami or just a storm in a teacup?», 16.07.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  10. «EU election: Surge for Greens, losses for centrist blocs». 26.05.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  11. «Green New Deal». 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.03.2023. Skatīts: 20.03.2024.
  12. Laurens Cerulus. «Greens present ‘Green New Deal’ at campaign convention», 27.02.2014. Skatīts: 20.03.2024.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]