Eiropas Zaļā partija
Eiropas Zaļā partija European Green party | |
---|---|
Prezidents | Melānija Vogela un Tomass Veits |
Ģenerālsekretārs | Benedetta De Marte |
Dibināta | 2004. gada 21. februārī |
Pirms | Eiropas Zaļo partiju federācija |
Galvenā mītne | Rue du Taciturne 34, 1000 Brisele, Beļģija |
Jaunatnes spārns | Eiropas Jauno zaļo federācija |
Ideoloģija | |
Politiskā pozīcija | |
Starptautiskās filiāles | Globālie zaļie |
Eiropas Parlamenta grupa | Zaļe/EBA |
Eiroparlaments |
52 / 705 |
Mājaslapa | |
Oficiālā mājaslapa |
Eiropas Zaļā partija, saukti arī par Eiropas Zaļajiem, ir politiskā partija, kas pārstāv nacionālās partijas no visas Eiropas, kurām ir kopīgas t.s. zaļās vērtības. Eiropas Zaļie cieši sadarbojas ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības (Zaļie/EBA) parlamentāro grupu Eiropas Parlamentā, ko veido ievēlēti Zaļo partiju deputāti, kā arī Eiropas Brīvā apvienība, Eiropas Pirātu partija un Volt Europa. Eiropas Zaļo partneri ir tās jaunatnes spārns Eiropas Jauno zaļo federācija (FYEG), Zaļo Eiropas fonds (GEF) un Pasaules Zaļo organizācija.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zaļā politika radās no vairākām politiskajām kustībām, kā vides, miera un sieviešu tiesību kustības. Viņi noteica zaļo politiskās prioritātes: klimata pārmaiņas, miers, vide, demokrātija, sociālais taisnīgums un veselība. Zaļie kā jauns politiskais spēks parādījās 1970. gados vairākās Eiropas valstīs un ir pārstāvēti Eiropas Parlamentā kopš 1984. gada.[1]
Mūsdienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Zaļā partija tika dibināta Eiropas Zaļo partiju federācijas 4. kongresā 2004. gada 20.—22. februārī Romā, kā šīs jau esošās federācijas nākamais solis. Jaunās partijas izveide tika pabeigta līdz ar partijas dibināšanas līguma parakstīšanu. Šai jaunajai Viseiropas partijai pievienojās 32 zaļās partijas no visas Eiropas.[2] Zaļie bija pirmie, kas izveidoja politisko partiju Eiropas līmenī.
Eiropas politiskā partija pastiprina biedru partiju politisko izpausmi, veidojot kopējas politiskās pozīcijas, savstarpējus vēlēšanu manifestus un vienotas Eiropas vēlēšanu kampaņas. Eiropas Zaļajiem ir arī tīkli, kas apvieno zaļos politiķus, piemēram, Vietējo padomnieku tīkls.[2][3]
Viņi ir valdībā astoņās Eiropas valstīs: Austrijā (Zaļie), Beļģijā (Groen un Ecolo), Bulgārijā (Zaļā kustība), Vācijā (Apvienība 90./Zaļie), Īrijā (Zaļā partija), Latvijā (Progresīvie), Melnkalnē (Apvienotā reformu darbība) un Skotijā (Skotijas zaļie).
Pārstāvība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zemāk esošajā tabulā ir parādīti Eiropas Zaļo rezultāti katrās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc vietu un balsu skaita. Tas arī parāda, cik daudz Eiropas komisāru ir Eiropas Zaļajiem un kas vadīja parlamentāro grupu. Tajā arī norādīts, kā tika saukta Zaļo parlamentārā grupa un pārnacionālās organizācijas un kādā Eiropas Parlamenta grupā tās atradās.[4]
Gads | Deputāti | Vietu % | Balsis % | EK | Līderi | EP apakšgrupa | EP grupa | Organizācija |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1979 | 0 / 410 |
0 | 2.4% | 0 | nav | nav | nav | Eiropas Zaļo un Radikālo partiju koordinācija |
1984 | 11 / 434 |
2.5% | 4.2% | 0 | Frīdrihs-Vilhelms Grēfs zu Bāringdorfs (1984—86) Brems van der Leks (1984—86) Bridžita Heinriha (1986) Fransuā Roelants du Vivjē (1986) Frenks Švalba-Hots (1986—87) Pols Steiss (1987—88) Vilfrīds Telkempers (1987—89) |
Zaļā alternatīva Eiropas saite | Varavīksnes grupa | Eiropas Zaļā koordinācija |
1989 | 25 / 518 |
4.8% | 7.4% | 0 | Marija Amēlija Santosa (1989—90) Aleksandrs Langers (1990) Adelaida Aglieta (1990—94) Pols Lannojs (1990—94) |
Zaļo grupa Eiropas parlamentā | Eiropas Zaļā koordinācija | |
1994 | 21 / 567 |
3.7% | 7.4% | 0 | Klaudija Rota (1994—98), Aleksandrs Langers (1994—95), Magda Elvoeta (1997—99) |
Green Group in the European Parliament | Eiropas Zaļo partiju federācija | |
1999 | 38 / 626 |
6.1% | 7.7% | 1[a] | Heidija Hautala (1999—2002), Pols Lannojs (1999—2002), Monika Frassoni (2002—04), Daniels Kons-Bendits (2002—04) |
Eiropas Zaļie | Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība | Eiropas Zaļo partiju federācija |
2004 | 35 / 732 |
4.8% | 7.3% | 0 | Monika Frassoni (2004—09), Daniels Kons-Bendits (2004—09) |
Eiropas Zaļie | Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība | Eiropas Zaļā partija |
2009 | 48 / 736 |
6.2% | 7.3% | 0 | Rebeka Harmsa (2009—14), Daniels Kons-Bendits (2009—14) |
Eiropas Zaļie | Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība | Eiropas Zaļā partija |
2014 | 50 / 751 |
6.7% | 7.3% | 0 | Rebeka Harmsa (2014—2016), Ska Kellere (2017—), Filips Lamberts (2014—) |
Eiropas Zaļie | Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība | Eiropas Zaļā partija |
2019 | 67 / 751 |
11.4% | 10.0% | 0 | Ska Kellere un Bas Eikhouts | Eiropas Zaļie | Zaļie-EBA | Eiropas Zaļā partija |
Partijas struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Zaļā partija ir Eiropas politiskā partija, kas ir veidota no Eiropas valstu politiskajām partijām. Partijas var arī kļūt par asociētajiem biedriem. Zaļo/EBA grupas deputātus Eiropas Parlamentā, kas nepieder nevienai biedru partijai, var uzņemt kā īpašos deputāts ar runas tiesībām, bet bez balsstiesībām.
Sakaru tīkli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Europas Zaļajiem ir sakaru tīkli, kuri pārstāv specifiskas intereses, tostarp:
- Balkānu tīkls
- Vidusjūras tīkls
- Dzimumu tīkls
- Eiropas Zaļie Kvīri
- Pašvaldību deputātu tīkli
- Eiropas Zaļās invaliditātes tīkls
- Eiropas Zaļo senioru tīkls
Ideoloģija un pozīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Zaļie ir apņēmušies ievērot zaļās politikas pamatprincipus, piemēram, atbildību par vidi, indivīduālo brīvību, iekļaujošu demokrātiju, daudzveidību, sociālo taisnīgumu, dzimumu līdztiesību, globālu ilgtspējīgu attīstību un nevardarbību.
Eiropas Zaļie bija pirmā Eiropas politiskā partija, kas tika izveidota, apliecinot savu uzticību Eiropas projektam. Savā hartā tā paziņo, ka politiskā partija strādā, lai padarītu Eiropas Savienību taisnīgāku, demokrātiskāku un iekļaujošāku.[6]
Eiropas parlamenta kampaņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu vadoši kandidāti jeb Spitzenkandidaten bija Ska Kellere un Bass Eikhouts, kuri aģitēja par klimata aizsardzību, sociālu Eiropu, lielāku demokrātiju un stingrāku tiesiskumu. Šajā gadā zaļie sasniedza savus labākos rezultātus visā Eiropā, daļēji pateicoties pieaugošajai sabiedrības informētībai par klimata pārmaiņām[7] un jauniešu klimata kustību ietekmei.[8] Vislielākais pieaugums bija Vācijā, kur Apvienība 90./Zaļie nomainīja Vācijas centriski kreiso Sociāldemokrātisko partiju kā otro spēcīgāko partiju.[9] Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 74 vietas. Zaļo rezultāti nozīmēja jaunu spēku līdzsvaru, jo Eiropas Tautas partija (EPP) un Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) zaudēja vairākumu.[10]
2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās vadošie zaļie kandidāti bija Hosē Bovē un Ska Kellere. Šīs vēlēšanas bija pirmā reize, kad Eiropas vēlēšanās notika priekšvēlēšanas par partiju Spitzenkandidaten, kas ļauj eiropiešiem ne tikai balsot par to, kam vajadzētu viņus pārstāvēt Eiropas Parlamentā, bet arī palīdzēt izlemt, kam būtu jāvada Eiropas Komisija. Maijā Eiropas zaļie atklājot savu kampaņu prezentēja kopīgu programmu, tostarp Jauno zaļo kursu (angļu: Green New Deal),[11] kurā tika aicināts "izveidot jaunu ekonomikas politikas virzienu, kura mērķis ir samazināt oglekļa emisijas un uzlabot dzīvi". Kampaņas sauklis bija "Mainiet Eiropu, balsojiet par zaļi" (Change Europe, vote Green).[12] Zaļo/EFA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 50 vietas.
2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan Eiropas Parlamenta deputātu skaits tika samazināts, Eiropas Zaļo partijas biedru partijas ieguva 46 vietas, kas bija labākais Zaļo partiju rezultāts pēdējo 30 gadu laikā. Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 55 vietas.
2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas zaļo biedru partijas ieguva 35 vietas, bet Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopā ieguva 43 vietas.
Partneri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jauno Eiropas Zaļo federācija
- Zaļo/EFA grupa Eiropas Parlamentā
- Globālie Zaļie
- Zaļais Eiropas fonds
Partiju piederība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilnie biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts | Nosaukums | EP Deputāti | Deputāti valstī | Status valdībā | |
---|---|---|---|---|---|
Apvienotā Karaliste | Anglija | Anglijas un Velsas zaļā partija | Nav ES | 1 / 573 |
Opozīcija |
Skotija | Scotu Zaļie | 0 / 59 |
Ārpus parlamenta | ||
Ziemeļīrija | Zaļā partija Ziemeļīrijā [f] | 0 / 18 |
Ārpus parlamenta | ||
Albānija | Albānijas Zaļā partija | Nav ES | 0 / 140 |
Ārpus parlamenta | |
Austrija | Zaļie – Zaļā alternatīva | 3 / 18 |
26 / 183 |
Valdībā | |
Beļģija | Flāmu | Groen | 1 / 12 |
8 / 102 |
Valdībā |
Franču | Ecolo | 2 / 9 |
13 / 63 |
Valdībā | |
Bulgārija | Zaļā Kustība | 26 / 183 |
26 / 183 |
Valdībā | |
Horvātija | Mēs varam! | 0 / 12 |
4 / 151 |
Opozīcija | |
Kipra | Ekologu kustība – Iedzīvotāju sadarbība | 0 / 6 |
2 / 56 |
Opozīcija | |
Čehija | Zaļā partija | 0 / 22 |
0 / 200 |
Ārpus parlamenta | |
Dānija | Zaļie Kreisie | 2 / 13 |
15 / 179 |
Opozīcija | |
Igaunija | Igauņu Zaļie | 0 / 7 |
0 / 101 |
Ārpus parlamenta | |
Somija | Zaļā Līga | 3 / 14 |
13 / 200 |
Opozīcija | |
Francija | Eiropas ekoloģija – Zaļie | 11 / 47 |
16 / 577 |
Opozīcija | |
Gruzija | Gruzijas Zaļā partija | Nav ES | 0 / 150 |
Ārpus parlamenta | |
Vācija | Apvienība 90./Zaļie | 21 / 96 |
118 / 736 |
Valdībā | |
Grieķija | Ekologu Zaļie | 0 / 21 |
0 / 300 |
Ārpus parlamenta | |
Ungārija | LMP – Ungārijas Zaļā partija | 0 / 21 |
5 / 199 |
Opozīcija | |
Īrija | Zaļā partija [l] | 3 / 13 |
12 / 160 |
Valdībā | |
Itālija | Zaļā Eiropa | 0 / 76 |
6 / 400 |
Opozīcija | |
Itālija (Dienvidtirole) | Zaļie | 0 / 76 |
0 / 400 |
Ārpus parlamenta | |
Latvija | Progresīvie | 0 / 8 |
10 / 100 |
Valdībā | |
Luksemburga | Zaļie | 1 / 6 |
4 / 60 |
Opozīcija | |
Malta | AD PD | 0 / 6 |
0 / 79 |
Ārpus parlamenta | |
Moldova | Ekologu Zaļā partija | Nav ES | 0 / 101 |
Ārpus parlamenta | |
Melnkalne | Apvienotā Reformu darbība | Nav ES | 4 / 81 |
Opozīcija | |
Nīderlande | GroenLinks | 3 / 26 |
13 / 150 |
Opozīcija | |
Norvēģija | Zaļā partija | Nav ES | 3 / 169 |
Opozīcija | |
Polija | Zaļie | 1 / 51 |
3 / 460 |
Valdībā | |
Portugāle | LIVRE | 0 / 21 |
4 / 230 |
Opozīcija | |
Ekologu partija "Zaļie" | 0 / 21 |
0 / 230 |
Ārpus parlamenta | ||
Rumānija | Zaļā partija | 0 / 32 |
0 / 330 |
Ārpus parlamenta | |
Slovēnija | Jauniešu partija – Eiropas Zaļie | 0 / 8 |
0 / 90 |
Ārpus parlamenta | |
Spānija | Zaļie Equo | 0 / 54 |
0 / 350 |
Ārpus parlamenta | |
Spānija (Katalonija) | Zaļie Kreisie | 1 / 54 |
2 / 48 |
Valdībā | |
Šveice | Šveices Zaļā partija | Nav ES | 28 / 200 |
Opozīcija | |
Ukraina | Ukrainas Zaļo partija | Nav ES | 0 / 450 |
Ārpus parlamenta | |
Ziemeļmaķedonija | Maķedonijas demokrātiskā atjaunošana | Nav ES | 1 / 120 |
Atbalsts valdībai | |
Zviedrija | Zaļā partija | 3 / 20 |
18 / 349 |
Opozīcija |
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mihaels Šraijers no Apvienība 90./Zaļie
- ↑ Ieskaitot 6 neatkarīgus deputātus, kurus ievēlēja no Europe Écologie grupas
- ↑ Ieskaitot 14 deputātus, no 8 valstīm, kas nav saistītas ar EZP biedru partijām, t.i. pieder kopējai Zaļo/EBP EP grupai.
- ↑ Anglijas un Velsas vietas parlamentā.
- ↑ Scotijas vietas parlamentā (partijai ir 7 vietas Skotijas parlamentā).
- ↑ Partijai nav atsevišķa dalība EZP, jo tā ir Īrijas Zaļās partijas daļa.
- ↑ Ziemeļīrijas vietas parlamentā.
- ↑ Holandiešu valodā runājošo vēlēšanu apgabals
- ↑ Flāmu vietas Beļģijas parlamentā, tostarp vietas divvalodīgajā Briselē.
- ↑ Vietas franču un vāciski runājošajā vēlēšanu apgabalos.
- ↑ Vietas franču un vāciski runājošajām kopienām Beļģijas parlamentā, tostarp vietas divvalodīgajā Briselē.
- ↑ Īru Zaļā partija darbojas arī Ziemeļīrijā kā "Zaļā partija Ziemeļīrijā". Ziemeļīrijas partija šajā tabulā ir norādīta atsevišķi, lai gan tai nav atsevišķa dalība EZP.
- ↑ Ernests Urtasuns ir gan Catalunya en Comú, gan Zaļo kreiso biedrs.
- ↑ Katalonijas vietas parlamentā; divai deputāti no Catalunya en Comú ir arī Zaļo kreiso biedri.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ History of the European Green Party at greens-efa.eu
- ↑ 2,0 2,1 History of the European Green Parts at europeangreens.eu
- ↑ Local Councillors Network
- ↑ «Directory». Skatīts: 2015. gada 26. augusts.
- ↑ «Results of the 2014 European elections – European Parliament». results-elections2014.eu. Skatīts: 2016. gada 16. oktobris.
- ↑ «Charter of the European Greens». European Greens. 2023-10-26. Skatīts: 2024-03-20.
- ↑ Frédéric Simon. «Climate change will be key issue in EU elections, poll shows», 16.04.2019. Skatīts: 20.03.2024.
- ↑ Jon Henley. «Greens surge as parties make strongest ever showing across Europe», 27.05.2019. Skatīts: 20.03.2024.
- ↑ Tobias Gerhard Schminke. «The Green Wave: A tsunami or just a storm in a teacup?», 16.07.2019. Skatīts: 20.03.2024.
- ↑ «EU election: Surge for Greens, losses for centrist blocs». 26.05.2019. Skatīts: 20.03.2024.
- ↑ «Green New Deal». 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.03.2023. Skatīts: 20.03.2024.
- ↑ Laurens Cerulus. «Greens present ‘Green New Deal’ at campaign convention», 27.02.2014. Skatīts: 20.03.2024.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas Zaļā partija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Oficiālā mājaslapa