Eiro banknotes
Eiro banknotes ir banknotes, kuras lieto eirozonā. Apgrozībā tās ir kopš 2002. gada, kad tikai izlaistas pirmās sērijas banknotes. Tās izdod katra Eirozonas valsts centrālā banka vai Eiropas Centrālā Banka. Kopš 1999. gada eiro bija virtuāla valūta, kuru izmantoja grāmatvedībā un norēķinos, bet no 2002. gada apgrozībā nonāca eiro monētas un banknotes.
Banknošu nomināli ir no €5 līdz €500 un, atšķirībā no monētām, to dizains visā Eirozonā ir vienāds neatkarīgi no tā, kur tās ražotas un laistas apgrozībā. Eiro banknotes, lai būtu izturīgākas, tiek ražotas no kokvilnas. Banknošu izmēri ir no 120 reiz 62 milimetri līdz 160 reiz 82 milimetri un tās ir dažādās krāsās. Eiro banknotēs ir iestrādāti tādi sarežģīti pretviltošanas elementi, kā ūdenszīme, neredzama tinte, hologrammas un mikro raksts, kas norāda uz to autentiskumu. Kamēr monētām ir nacionālā puse, kas norāda uz to, kurā valstī tā laista apgrozībā, eiro banknotēm tas trūkst. Banknotēm to var noteikt pēc sērijas numura pirmā burta.
Par eiro simbola izstrādi Eiropas Komisija rīkoja iekšēju konkursu. Tika izskatīti apmēram 30 darba varianti, pārbaudot sabiedrības viedokli par desmit no tiem. Galīgo noformējumu no diviem atlasītiem piedāvājumiem 1995. gadā izraudzījās toreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žaks Santērs un komisārs Īvs Tibo de Silgī.
Pēc Eiropas Centrālās Bankas aprēķiniem, 2017. gada jūlijā apgrozībā bija apmēram 20,675 miljardi banknotes 1,14 triljonu eiro vērtībā.[1]
Specifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katra nomināla banknote ir citā krāsā un atšķiras pēc lieluma, jo lielāks nomināls, jo lielāki ir banknotes izmēri. Banknošu dizainā izmantotas dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stilu iezīmes. Aversā attēloti arhitektūras elementi kā logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību. Reversā attēlotie tilti ir cilvēku sadarbības simbols ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs. Eiro valūtas dizaina izstrāde prasīja vairākus gadus ilgu plānošanu un sagatavošanos, lai iegūtu līdzsvaru starp estētisku izskatu, praktiskiem izmēriem un aizsardzības elementiem, un rezultātā tika izstrādāts septiņu banknošu veidols, kuras laida klajā 2002. gada janvārī.
2002. gada sērija[2]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Vērtība | Apraksts | |||
---|---|---|---|---|---|
Averss | Reverss | Pamatkrāsa | Dizains | Gadsimts | |
5 eiro | Pelēka | antīkais periods | Pēc 5. gadsimta | ||
10 eiro | Sarkana | romānika | 11.-12. gadsimts | ||
20 eiro | Zila | gotika | 12.-14. gadsimts | ||
50 eiro | Oranža | renesanse | 15.-16. gadsimts | ||
100 eiro | Zaļa | baroks un rokoko | 17.-18. gadsimts | ||
200 eiro | Dzeltena | 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra | 19.-20. gadsimts | ||
500 eiro | Violeta | 20 gs. arhitektūra | 20.-21. gadsimts |
Uz banknotēm norādīts ''euro'' latīņu un grieķu alfabētos. Eiropas karte reversā un Eiropas Centrālas bankas prezidenta paraksts aversā, kā arī 12 zvaigznes, kuras tāpat kā Eiropas savienības karogā, veido apli.
Uz eiro banknotēm ir arī Eiropas Centrālās Bankas saīsinājums piecos lingvistiskajos variantos.[3]
- BCE (franču, spāņu, itāļu, portugāļu)
- ECB (nīderlandiešu, dāņu, angļu, zviedru,)
- EZB (vācu)
- EKT (grieķu)
- EKP (somu)
Uz pirmās sērijas banknotēm Azoru Salas, Franču Gviāna, Gvadelupa, Madeira, Martinika, Reinjona un Kanāriju Salas - Eirozonas dalībvalstu teritorijas, kuras atrodas tālu no Eiropas, kartē ir norādītas atsevišķi. Malta un Kipra kartē nav norādītas, jo nebija Eiropas Savienības sastāvā laikā, kad pirmās sērijas banknotes nonāca apgrozībā. Malta un Kipra pievienojās Eirozonai 2008. gadā, bet Kipra bija pārāk tālu austrumos un Malta pārāk maza, lai tās attēlotu kartē.
Eiropas sērija[4]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēls | Vērtība | Apraksts | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Averss | Reverss | Gads | Pamatkrāsa | Dizains | Gadsimts | |
5 eiro | 2013 | Pelēka | antīkais periods | Pēc 5. gadsimta | ||
10 eiro | 2014 | Sarkana | romānika | 11.-12. gadsimts | ||
20 eiro | 2015 | Zila | gotika | 12.-14. gadsimts | ||
50 eiro | 2017 | Oranža | renesanse | 15.-16. gadsimts | ||
Nezināms | Nezināms | 100 eiro | Nezināms | Zaļa | baroks un rokoko | 17.-18. gadsimts |
Nezināms | Nezināms | 200 eiro | Nezināms | Dzeltena | 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra | 19.-20. gadsimts |
Uz Eiropas sērijas banknotēm, norādīts ''euro'' latīņu, grieķu alfabētos un kirilicā. Eiropas karte reversā un Eiropas Centrālas bankas rezidenta, Mario Dragi, paraksts aversā, kā arī 12 zvaigznes, kuras tāpat kā Eiropas savienības karogā, veido apli.
Uz eiro banknotēm ir arī Eiropas Centrālās Bankas saīsinājums desmit lingvistiskajos variantos:[3]
- BCE (franču, spāņu, itāļu, portugāļu)
- ECB (nīderlandiešu, dāņu, angļu, zviedru, latviešu)
- ЕЦБ (bulgāru)
- EZB (vācu)
- EKT (grieķu)
- EBC (poļu)
Uz 5 eiro, 10 eiro un 20 eiro banknotēm nav norādīts ESB, jo Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013 gadā.
Izsekošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir vairākas domubiedru grupas, kā piemēram Eurobilltracker[5], kuriem ir hobijs pierakstīt banknošu sērijas numurus, lai redzētu, kur tās ir bijušas un kur tās ceļo. Mērķis ir pierakstīt pēc iespējas vairāk banknošu, lai zinātu to izplatību, no kurienes uz kurieni tās ceļo, tām sekot, kur katra banknote ir redzēta, veidotu statistiku un reitingu. EuroBillTracker ir reģistrētas vairāk kā 170 miljoni banknotes 3,14 miljardu vērtībā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.ecb.europa.eu/stats/policy_and_exchange_rates/banknotes coins/circulation/html/index.en.html
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. septembrī. Skatīts: 2017. gada 10. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 http://www.ecb.europa.eu/euro/banknotes/design/html/index.en.html
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. septembrī. Skatīts: 2017. gada 10. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. septembrī. Skatīts: 2017. gada 10. septembrī.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|