Ebreju līgava
| Ebreju līgava | |
|---|---|
| Het Joodse bruidje | |
 | |
| Mākslinieks |
Rembrants  [1][2] |
| Gads | 1660s |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [3] |
| Kustība |
Nīderlandes glezniecības zelta laikmets, baroks [4] |
| Izmēri | 121.5 cm (47.8 in)[5] × 166.5 cm (65.6 in)[5] |
| Atrašanās vieta | Rijksmuseum, Van der Hopa muzejs |
| Īpašnieks |
Amsterdama, Adriāns van der Hops, John Smith |
| Kolekcija |
Rijksmuseum, Amsterdamas muzejs, Adriāna van der Hopa kolekcija [1][6] |
| Inventāra nr. |
SK-C-216, SA 8292 [7] |
| Identifikatori | RKDimages ID: 3068 |
Ebreju līgava (nīderlandiešu: Het Joodse bruidje) ir holandiešu gleznotāja Rembranta glezna, tapusi ap 1667. gadu.
Glezna savu nosaukumu ieguva 19. gadsimta sākumā, kad mākslas kolekcionārs no Amsterdamas tajā saskatīja tēvu ebreju, kurš savai meitai kāzu dienā dāvina kaklarotu. Šī interpretācija vairs netiek uzskatīta par patiesu un pāra identitāte ir neskaidra.[8] Neskaidrību pastiprina konteksta trūkums, atstājot tikai vispārējo centrālo tēmu, kas attiecas uz mīlestībā vienojušos pāri.[9] Spekulatīvi minējumi par pāra identitāti variējuši no Rembranta dēla Tita un viņa līgavas līdz Amsterdamas dzejniekam Migelam de Barriosam un viņa sievai. Minēti arī vairāki pāri no vecās derības, ieskaitot Ābramu un Sāru vai Boāsu un Ruti. Tomēr ticamākā identifikācija ir Īzāks un Rebeka, kā aprakstīts Radīšanas grāmatā 26:8, šo interpretāciju atbalsta arī mākslinieka zīmējums par šo tēmu.[10]
Lai arī tehniskie pierādījumi liecina, ka Rembrants sākotnēji bija paredzējis lielāku un sarežģītāku kompozīciju, viņa paraksts apakšā kreisajā pusē norāda, ka gleznas pašreizējie izmēri būtiski neatšķiras no tiem, kādi bija pabeigšanas brīdī.[11] Saskaņā ar Rembranta biogrāfu Kristoferu Vaitu, pabeigtā kompozīcija ir "viena no lieliskākajām garīgās un fiziskās mīlestības izpausmēm glezniecības vēsturē".[12]
Glezna atrodas Amsterdamas Rijksmuseum pastāvīgajā kolekcijā.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Roku tuvplāns -
Rembranta Īzāka un Rebekas skice ap 1662. gadu -
Cita Rembranta Ebreju līgava, 1641
_-_WGA19160.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 http://europeana.eu/portal/record//2021608/dispatcher_aspx_action_search_database_ChoiceCollect_search_priref_38740.html.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks-part-1/; Make Lists, Not War.
- ↑ http://europeana.eu/portal/record//90402/SK_C_216.html.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-2-1600-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
- ↑ 5,0 5,1 https://www.rijksmuseum.nl/nl/collectie/SK-C-216; pārbaudes datums: 25 maijs 2017.
- ↑ https://rkd.nl/explore/images/3068; pārbaudes datums: 7 oktobris 2022.
- ↑ http://am.adlibhosting.com/dispatcher.aspx?action=search&database=ChoiceCollect&search=priref=38740.
- ↑ «The Jewish Bride – Rijksmuseum Amsterdam – Museum for Art and History». Rijksmuseum.nl. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-11. Skatīts: 2012-02-17.
- ↑ Bull, Duncan, et al., Rembrandt-Caravaggio, p.131. Rijksmuseum, Amsterdam, 2006.
- ↑ Bull, p. 131.
- ↑ Bull, p. 132.
- ↑ White, Christopher, Rembrandt, p. 202. London, 1984.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ebreju līgava.- The Jewish Bride Rijksmuseum vietnē.
- Īzaka un Rebekas portrets, zināms kā Ebreju līgava RKDimages datubāzē
|