Pāriet uz saturu

EIRSAT-1

Vikipēdijas lapa
EIRSAT-1
EIRSAT-1 logotips
EIRSAT-1 logotips
KA veidstehnoloģiju demonstrācijas pavadonis
OperatorsUniveristātes koledža Dublina, Karogs: Īrija Īrija
IzgatavotājiUniveristātes koledža Dublina, Karogs: Īrija Īrija
Bāzes platformaCubeSat 2U
Starts01.12.2023. 18:19 UTC
Starta vietaVandenberga Kosmosa spēku bāze SLC-4E Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteFalcon 9 Block 5, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Palaists kopā ar425 Project SAR Satellite, ION SCV-014, Bane, GNOMES-4, ISL48, KOYOH, microHETSat, Hayasat-1, MDQUBESAT-2, ENSO, 3 × Unicorn-2, ALISIO, 2 × NanoFF, LOGSATS, SpIRIT, 2 neuzrādīti pavadoņi
Darbības ilgums9 — 24 mēneši (plānots)
Tīmekļa vietnehttps://www.eirsat1.ie
Masa2,3 kg
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Apogejs~ 525 km

EIRSAT-1 (Educational Irish Research Satellite-1) ir Īrijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. To ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA), Īrijas pētniecības padomes un Īrijas zinātnes fonda finansējumu izgatavoja Univeristātes koledža Dublina. Pavadoni orbītā palaida 2023. gada 1. decembrī.

Misijas mērķi:

  • attīstīt Īrijas augstākās izglītības sektora zinātību kosmosa zinātnes un inženierzinātņu jomā, atbalstot studentu komandas pavadoņa būvēšanā, testēšanā un ekspluatācijā;
  • risināt prasmju trūkuma problēmu kosmosa nozarē, veicinot sadarbību starp studentu komandām un rūpniecības nozari, palaižot trīs lietderīgās kravas, kas demonstrēs novatoriskas Īrijas tehnoloģijas;
  • iedvesmot nākamo studentu paaudzi STEM priekšmetu apguvei, palaižot pirmo Īrijas pavadoni.

Kosmiskais aparāts tika izgatavots CubeSat 2U formā (10,67 × 10,67 × 22,7 cm) ar masu 2,305 kg.

Tam ir trīs Īrijā izstrādātas eksperimentu ierīces:

  • GMOD, The Gamma-ray Module — miniaturizēts sensors, kas paredzēts gan kosmisko, gan atmosfēras parādību radīto gamma staru noteikšanai. Sensoru sauc par silīcija fotoreizinātāju (SiPM), un to izstrādāja uzņēmums SensL Ltd. Korkas grāfistē (pašlaik ietilpst onsemi). SiPM ir potenciāls revolucionāri mainīt gamma staru in situ un attālo sensoru uztveršanu kosmosā, novēršot vajadzību pēc parastajiem fotoreizinātājiem, kas parasti ir ļoti apjomīgi, trausli un kuru darbībai nepieciešams augsts spriegums.
  • EMOD, ENBIO Module — nodrošina uzņēmuma ENBIO Ltd. izstrādāto jauno aizsargājošo oksīdu virsmas apstrādes veidu demonstrēšanu orbītā (SolarWhite un SolarBlack). Šie virsmas pārklājumi ir izstrādāti izmantošanai EKA Solar Orbiter misijā, un EIRSAT-1 sniegs iespēju šos pārklājumus termiski pārbaudīt. Pārklājumu temperatūra tiks mērīta visas misijas laikā.
  • WBC, Wave Based Control — jauna, uz programmatūru balstīta kosmiskā aparāta stāvokļa (orientācijas) kontroles sistēma, ko izstrādāja UCD Mehānikas un materiālu inženierijas skolas Dinamikas un kontroles grupa. Pavadonis izmantos Zemes magnētisko lauku, lai pagrieztos jebkurā vēlamā virzienā. UCD vadības tehnika ir nosaukta par "viļņveida vadību" (Wave-Based Control, WBC). EIRSAT-1 sākotnēji izmantos standarta vadības sistēmu. Pēc kāda laika misijas laikā, atbildot uz norādījumu no Zemes, borta dators sāks izmantot WBC.

Pavadoņa plānotais darbības ilgums ir 9 līdz 24 mēneši.

Pirmsstarta vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EIRSAT-1 tika izvēlēts EKA programmā Fly Your Satellite! 2 2017. gadā, lai to palaistu orbītā no SKS 2018. vai 2019. gadā. Vēlāk tika panākta vienošanās par pavadoņa palaišanu 2023. gada janvārī ar nesējraķeti Vega-C kā daļa no Small Satellites Mission Service #5 koplietošanas misijas.[1] Pēc dažādiem kavējumiem kosmiskā aparāta palaišanu pārcēla uz nesējraķetes Ariane 6 pirmo lidojumu. Tā kā Ariane 6 starts aizkavējās, EIRSAT-1 palaišana tika pārcelta uz nesējraķeti Falcon 9 Block 5 kā Dienvidkorejas pavadoņa 425 Project SAR Satellite sekundārā krava.

EIRSAT-1 tika palaists 2023. gada 1. decembrī 18:19 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40. Tas startēja kā 425 Project SAR Satellite sekundārā krava.

  1. David Murphy. «EIRSAT-1 / GMOD». INAF, 2022. gada 6. jūlijs. 24. lpp. Skatīts: 2022. gada 29. jūlijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]