Dorieši

Dorieši (sengrieķu: Δωριεῖς, viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši). Tie runāja sengrieķu valodas doriešu dialektā, kuru vienīgie mūsdienu pēcteči ir cakoniešu valodas nesēji.

Vēsture

13. un 12. gadsimta pr.Kr. mijā dorieši kopā ar citām sengrieķu ciltīm (kas runāja rietumu dialektā) iebruka Grieķijas teritorijā un Peloponēsā, kur atradās mikēniešu civilizācijas centri. Šis notikums ieguva nosaukumu "doriešu iebrukums". Doriešu cilšu apvienības izpletās Peloponēsā (Argolīdas, Lakonijas, Mesēnijas, Korintijas apgabalos, kā arī Megarīdā un Istmā), Egejas jūras dienvidu salās (Krētā, Rodā, Tērā (Santorīnā), Melā u.c.), Mazāzijas Egejas jūras piekrastē un blakus esošajās salās (Āzijas Dorīdā).

Lielās grieķu kolonizācijas gaitā (8-6. gadsimts pr.Kr.) doriešu polisas izveidojās Adrijas jūras austrumu piekrastē, Dienviditālijā, Sicīlijā un Melnās jūras piekrastē.

Galvenās doriešu pilsētvalstis:

Sparta — nozīmīgākā doriešu polisa, kas ilgu laiku militārā ziņā bija pati spēcīgākā sengrieķu valsts. Spartā visilgāk saglabājās vienkāršs dzīvesveids, iedzīvotāju militārā drošsirdība un disciplīna, kas pēc antīko autoru domām bija raksturīga tieši doriešiem.
Egīna.
Krētas polisas.
Argosa.
Dienviditālijas kolonijas ("Lielā Grieķija").
Megāras kolonijas:

Bosforā — Bizantija (mūsdienu Stambula),
Melnās jūras baseinā — Ponta Hērakleja dienvidu piekrastē (mūsdienu Eregli, Turcijā). Vienīgā doriešu kolonija Melnās jūras ziemeļu piekrastē bija Taurijas Hersonesa.
Sicīlijā — kur gadsimtiem ilgi galveno lomu spēlēja Sirakūzas.

Tēra, no kurienes doriešu apmetnes izpletās arī Kirēnē.

Doriešu polisām bija raksturīga attīstība, pirmkārt, agrāra sektora ražošanā. Tajā pat laikā starp doriešu pilsētvalstīm bija attīstīti tādi tirdzniecības un amatniecības centri, kā Korinta, Egīna un Megāra.

Mitoloģija

Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju, doriešu ciltstēvs bija Dors — Ellina un nimfas Orseīdas dēls. Pēc nostāstiem, viņi dzīvoja vispirms Grieķijas teritorijā blakus Olimpa kalnam pie Ossas, Tesālijā un Doridā pie Etas. Zemes Ziemeļgrieķijā, Doridas apgabalā, viņi saņēma no Hērakla. Ap 1100. gadu pr.Kr. dorieši Heraklīdu vadībā iebruka Peloponēsā, kurā daudzus apgabalus pirms tam bija iekarojis Hērakls (mitoloģijā doriešu iebrukums tika nosaukts par "Heraklīdu atgriešanos").

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dorieši.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)