Disepšena
| Disepšena | |
|---|---|
 Disepšenas vulkāniskā ainava | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 62°58′37″S 60°39′00″W / 62.97694°S 60.65000°WKoordinātas: 62°58′37″S 60°39′00″W / 62.97694°S 60.65000°W |
| Arhipelāgs | Dienvidšetlendas salas |
| Platība | 136,9[1] km² |
| Garums | 14,4 km |
| Platums | 12,2 km |
| Augstākais kalns |
Ponda kalns 539 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Disepšena Vikikrātuvē | |
Disepšena (angļu: Deception Island, spāņu: Isla Decepción — ‘maldinošā, mānīgā’) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā Brensfīlda šaurumā uz dienvidaustrumiem no galvenās salu virknes.[2] Salai pakava forma 12—14 km diametrā, ko veido darbīgs vulkāns ar applūdušu kalderu vidū. Aptuveni pusi salas klāj ledāji. Kopš roņu medību laikiem Disepšenas sala tiek uzskatīta par vienu no ērtākajām un drošākajām dabīgajām ostām Antarktikā. Mūsdienās viens no populārākajiem antarktiskā tūrisma galamērķiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu, domājams, pirmais atklāja Edvards Brensfīlds 1820. gada 29. janvārī, kurš aprakstīja to kā «salu biezā miglā». Atkārtoti salu apsekoja Natenjels Pālmers 1820. gada 15. novembrī un nosauca to aprakstoši pēc tās maldinošās formas, kas slēpj sevī plašo iekšējo līci.[3] 1821. gada 25. janvārī salu atkārtoti atklāja Krievijas Antarktiskā ekspedīcija Fabiāna Belinshauzena vadībā un nosauca to par Teila salu (остров Тейля) par godu Napoleona karu laika Krievijas armijas ģenerālim holandietim baronam Dīderikam Jakobam van Teilam van Seroskerkenam (Diederik Jacob van Tuyll van Serooskerken).
1906. gadā norvēģu-čīliešu vaļu mednieku kompānija Adolfusa Andresena vadībā sāka izmantot nelielo Vaļu mednieku līci pie ieejas Fostera ostā kā bāzes vietu vaļu pārstrādes kuģim Gobernador Bories. 1909. gadā salā tika izveidots Lielbritānijas maģistrāts.[4] 1912. gada decembrī salā tika ierīkota Norvēģijas kompānijas Hvalfangerselskabet Hektor A/S vaļu mednieku bāze. 1914. gadā līcī bāzējās jau 13 vaļu pārstrādes kuģi, bet krasta bāzē tika uzstādīti speciāli katli, kuros no vaļu ķermeņiem vārīja taukus papildus tam, ko ieguva uz pārstrādes kuģiem. Stacija darbojās polārajās vasarās līdz 1931. gadam, kad Lielās depresijas rezultātā kritās pieprasījums pēc vaļu taukiem un to ieguve Antarktikā kļuva nerentabla. Kapsētā pie vaļu mednieku bāzes apglabāti 35 cilvēki, bet kapsēta pati apbērta ar pelniem 1969. gada izvirdumā.
1944. gada 3. februārī bijušās vaļu mednieku bāzes ēkās operācijas Tabarin gaitā tika ierīkota Lielbritānijas militārā Bāze B, kas bija pirmā cilvēku cauru gadu apdzīvotā vieta Antarktikā. Bāze tika ierīkota Disepšenas salas enkurvietu aizsardzībai, bet pēc kara tā tika nodota Folklenda Salu dienestam un darbojās kā zinātniskā polārstacija. 1948. gadā Fostera ostas rietumu krastā tika izveidota Argentīnas polārstacija Desepsjona, bet 1955. gadā Penduluma līcī Čīle ierīkoja Serdas polārstaciju. 1967. gada 4. decembrī sākās vulkāna izvirdums, kas iznīcināja Serdas staciju un piespieda evakuēt britu un argentīniešu stacijas. Vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz 1969. gadam, kad tika stipri bojāta arī britu stacija un to nācās slēgt. 1990. gadā salā tika ierīkota Spānijas polārstacija Gabrjela de Kastilja.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Disepšenas sala ir darbīgs kalderas tipa vulkāns, kura virsūdens daļa ir 12—14 km diametrā. Iekšējais līcis Fostera osta ar jūru ir savienots ar 550 m platu šaurumu. Pašai salai pakavveida forma; tās platums no 1,6 km rietumu daļā līdz 5 km austrumos. Rietumu daļa ir lēzenāka un zemāka, austrumu — kalnaina un lielākoties klāta ar ledu. Salas austrumos atrodas tās augstākā virsotne Ponda kalns (542 m).
Senākās vulkāniskās aktivitātes pēc pelnu analīzes datētas pirm 8700 gadiem. Pēdējais apstiprinātais izvirdums novērots 1970. gada augustā.[5] Gar Fostera ostas krastu vairāki māri, daudz fumarolu.
11 vietas salā un līcī ir noteiktas kā speciāli aizsargājamas teritorijas (Nr. 140 un Nr. 145),[6] bet Beilija rags salas austrumos ir pasludināts par putniem nozīmīgu vietu.[7]
Pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Nosaukums | Valsts | Statuss | Darbības gadi |
|---|---|---|---|
| Desepsjona |  Argentīna
|
vasaras | 1948— |
| Disepšenailenda | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
|
slēgta | 1944—1969 |
| Gabrjela de Kastilja |  Spānija
|
vasaras | 1989— |
| Presidente Pedro Agirre Serda |  Čīle
|
slēgta | 1955—1967 |
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Britu Bāzes B angārs ar lidmašīnas vraku (novākts 2004. gadā) -
Britu bāzes krāsmatas -
Karstās ģeotermālās vannas Fostera ostas krastā -
Tauku vārāmie katli vaļu mednieku bāzē
_43.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «UNEP islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 29. septembrī.
- ↑ South Shetland Islands. Scale 1:200 000. BAS, Cambridge, UK 2008
- ↑ UK Antarctic Place-names comitee. Deception Island
- ↑ UK Antarctic Place-names comitee. Whalers Bay
- ↑ Global Volcanism Program. Deception Island[novecojusi saite]
- ↑ Deception Island Management Package
- ↑ «Baily Head, Deception Island». BirdLife data zone: Important Bird Areas. BirdLife International. 2012. Skatīts: 2012-12-09.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Disepšena.
- Disepšenas salas mājaslapa
- Deception Island - Antarctic Specially Managed Area
|