Dekstrometorfāns

Dekstrometorfāns
	; ; Dekstrometorfāna struktūrformula un molekulas modelis
CAS numurs	125-71-3
Ķīmiskā formula	C18H25NO
Molmasa	271,4 g/mol
Kušanas temperatūra	111 °C

Dekstrometorfāns (DXM jeb DM) ir pretklepus viela, kas ir atrodama vairāku zāļu sastāvā. Dekstrometorfānu bieži mēdz izmantot arī kā psihotropu vielu, jo lielās devās tai ir disociatīva iedarbība, līdzīga ketamīnam un fenciklidīnam.

Psihotropās īpašības

Lietošana

Dekstrometorfāns tiek izplatīts kapsulu vai šķidruma formā. To parasti lieto ieēdot, retāk iešņaucot vai ievadot intramuskulāri vai intravenozi. Vidējā dekstrometorfāna psihotropā deva ir aptuveni 400 mg, tomēr tās iedarbības stiprums ir atkarīgs no vielas lietotāja ķermeņa masas.

Iedarbība

Dekstrometorfāns iedarbojas aptuveni 20—60 minūšu laikā pēc devas ieņemšanas. Dekstrometorfāna iedarbības ilgums mēdz būt atkarīgs no uzņemtās devas lieluma, bet tas parasti ilgst aptuveni 4—6 stundas.

Galvenie iedarbības efekti ir eiforija, halucinācijas (galvenokārt ar aizvērtām acīm), palielināta taustes izjūta, apjukums un disorientācija. Dekstrometorfānam ir vairākas blakusparādības: paplašinātas acu zīlītes, paātrināta sirdsdarbība, nelabums un vemšana, reiboņi, apsārtusi un niezoša āda. Vielas ietekmē tā lietotājs var izjust arī ārpusķermeņa pieredzi, tāpat ļoti iespējams ir īslaicīgs psihozes stāvoklis.^[1]^[2]

Dekstrometorfāns neizraisa fizisku atkarību, bet tāpat kā citi halucinogēni var izraisīt psiholoģisku atkarību.^[3]

Dekstrometorfāna nāves gadījumi nav konstatēti, bet ir konstatēti nāves gadījumi, kas iestājušies no paracetamola pārdozēšanas, kas ir bijis piejaukts dekstrometorfāna tabletēm, ko lietotāji ir ieēduši.

Dekstrometorfāns Latvijā

Dekstrometorfānu saturošie medikamenti tiek pārdoti gan kā recepšu, gan kā bezrecepšu zāles. Medikamenti, kuru sastāvā vienīgā aktīvā viela ir dekstrometorfāns, piemēram, Dexofan, ir izsniedzami pret recepti, bet medikamenti, kas satur dekstrometorfānu kopā ar kādu citu vielu, piemēram, paracetamolu, ir bezrecepšu. Dekstrometorfāna medikamentu iekļaušana recepšu zāļu sarakstā notika 2009. gadā, tās iemesls bija šo medikamentu ļaunprātīga lietošana apreibināšanās nolūkos.^[4]

Atsauces

↑ Bornstein, S; Czermak, M; Postel, J., (1968). "Apropos of a case of voluntary medicinal intoxication with dextromethorphan hydrobromide". Annales Medico-Psychologiques 1 (3): 447–451. PMID 5670018. (angliski)
↑ Dodds A, Revai E (1967). "Toxic psychosis due to dextromethorphan". Med J Aust 2: 231. (angliski)
↑ :: Cough Syrup and Dextromethorphan (DXM) Addiction and Abuse - Drug Rehab Information :: Arhivēts 2013. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē.. (angliski)
↑ Par zāļu Dexofan (dextromethorphanum) izsniegšanas kārtības maiņu Arhivēts 2016. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē., Zāļu valsts aģentūra. Atjaunots: 2011. gada 28. novembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dekstrometorfāns

Erowid informācija (angliski)

[1] Bornstein, S; Czermak, M; Postel, J., (1968). "Apropos of a case of voluntary medicinal intoxication with dextromethorphan hydrobromide". Annales Medico-Psychologiques 1 (3): 447–451. PMID 5670018. (angliski)

[2] Dodds A, Revai E (1967). "Toxic psychosis due to dextromethorphan". Med J Aust 2: 231. (angliski)

[3] :: Cough Syrup and Dextromethorphan (DXM) Addiction and Abuse - Drug Rehab Information :: Arhivēts 2013. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē.. (angliski)

[4] Par zāļu Dexofan (dextromethorphanum) izsniegšanas kārtības maiņu Arhivēts 2016. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē., Zāļu valsts aģentūra. Atjaunots: 2011. gada 28. novembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]