Deivida glečers
| Deivida glečers | |
|---|---|
 | |
  Deivida glečers |
|
| Kontinents | Antarktīda |
| Izvietojums | Viktorijas Zeme |
| Sākums | Polārais plato |
| Ieplūst | Rosa jūra |
| Koordinātas | 75°19′0″S 161°45′0″E / 75.31667°S 161.75000°EKoordinātas: 75°19′0″S 161°45′0″E / 75.31667°S 161.75000°E |
| Garums | 95 km |
| Caurplūde | 7,8 km³/a |
| Sateces baseins | 200 000 km2 |
 Deivida glečers Vikikrātuvē
| |
Deivida glečers (angļu: David Glacier) ir ievērojamākais no Viktorijas Zemes šļūdoņiem. To veido divas galvenās ledus straumes, kas sākas Austrumantarktīdas plato un novada uz okeānu ledu no ~200 000 km² lielas teritorijas. Ledus caurplūdes apjoms ir 7,8 /- 0,7 km³/gadā.[1] Ziemeļu straume novada ledu no Taloja ledus kupola. Galvenā straume novada ledus masas no plaša areāla līdz pat Čārli ledus kupolam, kas, šķērsojot Transantarktīdas kalnu grēdu, rezultējas iespaidīgā leduskritumā — tā sauktajā Deivida katlā (David Cauldron).[2] .
Glečers ir vairāk kā 95 km garš un šķērso Transantarktīdas kalnu grēdu cauri Prinča Alberta kalniem austrumu virzienā. Ietek Rosa jūrā starp Reinoldsa un Filipi zemesragiem, kur glečers veido peldošu ledus masu - Drigalska ledus mēli.
Glečeru 1908. gada novembrī atklāja Ernesta Šekltona ekspedīcijas "ziemeļu grupa" Sidnejas universitātes profesora T. Edžvorta-Deivida vadībā, kā vārdā tas arī nosaukts.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Frezzotti,M., A.Capra and L.Vittuari, Ann.Glaciol, v27, 54-60 (1998)
- ↑ Frezzotti,M., I.E.Tabacco and A.Zirizzotti. Ice discharge of eastern dome C drainage area, Antarctica, determined from airborne radar survey and satellite image, Analysis, J.Glaciol., 46, 253-264 (2000)
- ↑ Antarctic feature detail