Coca-Cola
 | |
| Ražotājs | The Coca-Cola Company |
|---|---|
| Valsts |
 ASV |
| Ražo kopš | 1886. gada |
| Krāsa | Caramel E-150d |
| Saistīti produkti |
Pepsi, Irn Bru, RC Cola Cola Turka, Zam Zam Cola Mecca Cola, Virgin Cola Parsi Cola, Qibla Cola Evoca Cola, Corsica Cola Breizh Cola, Afri Cola |
| Mājas lapa |
coca-cola |
Coca-Cola (izrunā [ko.ka.ko.la]) ir gāzēts dzēriens, kas tiek pārdots veikalos, restorānos, tirdzniecības automātos un citur. Kokakola mūsdienās ir vispopulārākais atspirdzinošais dzēriens pasaulē, un katru dienu to lieto simtiem miljoni cilvēku visā pasaulē. Pazīstamā pudeles forma un dzēriena logo ir kļuvuši par vislabāk atpazītajiem tirdzniecības simboliem pasaulē. Kokakolu var nopirkt 135 valstīs, tostarp vistrūcīgākajos reģionos, kur to uzskata par progresa un labklājības simbolu. Ik dienu pasaulē tiek izdzerti aptuveni 240 miljoni pudeļu. The Coca-Cola Company zīmols, kurš 2006. gada bija pats dārgākais zīmols pasaulē,[1] ir viens no populārākajiem un atpazīstamākajiem pasaulē, turklāt kompānija apgalvo, ka dzēriens tiek pārdots vairāk kā 200 pasaules valstīs.[2] Dzēriens tiek ražots Atlantā (Džordžijas štatā, ASV) bāzētā kompānijā un pasaulē šis dzēriens ir pazīstams arī kā Coke vai Cola. Interesanti, ka Coca-Cola dzērienu pati kompānija neražo, tā ražo koncentrātu, kurš tālāk tiek pārdots licencētām kompānijām, kuras tālāk ražo šo dzērienu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzēriens "Coca-Cola" tika izgudrots Atlantā (Džordžijas štatā, ASV) 1886. gada 8. maijā. To izgudroja farmaceits Džons Stits Pembertons (John Stit Pemberton), amerikāņu konfederācijas armijas bijušais virsnieks. Nosaukumu jaunajam dzērienam izdomāja grāmatvedis Frenks Robinsons Pembertons, kurš pārvaldīja kaligrāfiju, un uzrakstīja vārdus Coca-Cola ar izskaistinātiem figūru burtiem, kas līdz šim arī ir saglabājies kā dzēriena logotips.
Kokakolas galvenās sastāvdaļas bija trīs kokas lapu daļas (no tām iegūst arī narkotisko vielu kokaīnu) un viena daļa tropiskā kolas rieksta. Dzēriens bija patentēts kā ārstniecisks līdzeklis "pret jebkādiem viegliem nervu sistēmas traucējumiem" un tika pārdots dzērienu automātā Atlantā, lielākajā Džeikoba aptiekā.
Pembertons apgalvoja, ka kokakola izdziedina no impotences un uz to var pāriet tie, kas ir pieraduši pie morfīns (pie morfīna bija pieradis arī pats Pembertons). Ir jāatzīmē, ka kokaīns šajā laikā vēl nebija aizliegta viela, un par tā kaitējums veselībai vēl nebija zinātniski izpētīts (piemēram, Artura Konana Doila stāstā "Zīme četriem" Šerloks Holmss izdara sev neskaitāmas kokaīna injekcijas). Tādēļ kokaīnu varēja brīvi nopirkt, un to bieži izmantoja baudai un tonusam domātos dzērienos spirta vietā.
Sākumā dzērienu ikdienā vidēji pirka tikai 9 cilvēki. Pirmajā gadā ieņēmumi no pārdošanas bija tikai 50 ASV dolāri. Interesanti, ka kokakolas ražošanai tika iztērēti 70 dolāri, tātad pirmajā gadā dzēriens nesa zaudējumus. Tomēr pakāpeniski kokakolas popularitāte pieauga un tās pārdošanas rādītāji arī. 1888. gadā Pembertons pārdeva savas tiesības uz dzēriena ražošanu. Bet 1892. gadā biznesmenis Ass Griggs Kendler, kuram piederēja tiesības uz kokakolu, nodibināja uzņēmumu The Coca-Cola Company, kura nodarbojas ar kokakolas ražošanu līdz pat mūsdienām. 1902. gadā ar 120 000 ASV dolāru apgrozījumu, kokakola kļuva par pašu atpazīstamāko dzērienu ASV. Angļu rakstnieka-fantasta Herberta Velsa romānā "Tono-Benge" satīrā tiek aprakstīta reklāmas radīšana un kokakolas izplatīšana.
1890. gada beigās sabiedrības uzskats par kokaīnu mainījās, bet 1903. gada avīzē "New York Tribune" parādījās graujošs raksts, kas apgalvoja, ka tieši kokakola ir vainīga tajā, ka: "pārdzērušies nēģeri no pilsētu pagrimušajiem rajoniem sāk uzbrukt baltajiem cilvēkiem". Pēc šī raksta izraisītās ažiotāžas kokakolā svaigas kokas lapas tika aizvietotas ar lapām, no kurām tika atdalīts viss kokaīns.[3] Pēc skandāla dzēriena popularitāte auga ģeometriskā progresijā un piecdesmit gadus pēc izgudrojuma kokakola amerikāņiem nosacīti kļuva gluži vai par vienu no nacionālajiem simboliem. Sākot ar 1894. gadu kokakola tika pārdota pudelēs, bet kopš 1955. gada arī skārdenēs. 1915. gadā dizaineris Erls Dīns (angļu: Erl R. Dins) no Terre-Hotas pilsētas Indianas štatā, izdomāja jaunu īpašā dizaina 6,5 unces lielu pudeli.
Daudzi, iespaidojoties no kokakolas panākumiem, centās to atdarināt, tādēļ 1916. gadā vien tika ierosinātas 153 tiesas prasības pret zīmola atdarinātājiem, tādiem kā "Fig Cola", "Candy Cola", "Cold Cola", "Cay-ola", "Koca Nola" un citiem. 1955. gadā kokakolu sāka pārdot arī 10, 12 un 26 unces lielos iepakojumos. 1982. gadā kompānija uzsāka diētiskās kokakolas "Diet Coke" ražošanu. 1988. gadā kokakolu sāka tirgot arī Padomju Savienības teritorijā. Saistībā ar lielo citu, līdzīgu dzērienu ražojošo kompāniju aktīvās konkurences, kompānija "Coca-Cola Company" sāka ražot dzērienus bez kofeīna un cukura, tādēļ parādījās tādi jauni kokakolas zīmoli, kā Clasic Coke, New Coke, Cherry Coke, Diet Coke, Tab, Caffeine-Free New Coke, Caffeine-Free Diet Coke un Caffeine-Free Tab.
2007. gada 4. decembrī kompānija "The Coca-Cola Company" prezentēja jaunu stikla pudeli ar 0,33 litru tilpumu, kura kļuva īsāka par 13 mm, platāka par 0,1 mm un svēra 210 gramu, kas ir par 20% mazāk kā iepriekšējā. Izmaiņas ļāva ietaupīt stikla patēriņu Apvienotajā Karalistē vien līdz pat 3 500 tonnām gadā, bet ogļskābo gāzu izmešus gaisā līdz 2 400 tonnām gadā.[4]
Sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eksistē apmēram tūkstoš neoficiālu produkta sastāva versiju, tomēr aptuvenais klasiskās kokakolas dzēriena sastāvs ir šāds:
- ūdens
- cukurs (saharoze vai glikozes-fruktozes sīrups, aptuveni 11%)
- oglekļa dioksīds
- krāsviela (brūnais cukurs, E150)
- ortofosforskābe (170 ppm fosfora)
- kofeīns (140 ppm)
- aromatizators: vanilīns, kanēlis, muskatriekstu eļļa, citrona eļļa.
| Kokakolas uzturvērtība | |
| Kalorijas | 42 kkal |
| Olbaltumvielas | 0 |
| Tauki | 0 |
| Ogļhidrāti | 11 grami |
| Nātrijs | 7,0 miligrami |
| Kālijs | 1,0 miligrams |
| Kalcijs | 4,0 miligrami |
| Magnijs | 1,0 miligrams |
| Fosfors | apmēram 17 miligrami |
Kokakolas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Kokakolas veidi | |||
| Nosaukums | No | Līdz | Informācija |
|---|---|---|---|
| Coca-Cola | 1886 | ||
| Caffeine-Free Coca-Cola | 1983 | ||
| Coca-Cola Cherry | 1985 | Kanādā kopš 1996. gada. | |
| Coca-Cola with Lemon | 2001 | 2005 | Tika izņemta no apgrozības 2005. gadā, bet vēl ir pieejama 31 valstī. |
| Coca-Cola Vanilla | 2002 | 2005 | Tika izņemta no apgrozības 2005. gadā, bet vēl ir pieejama 10 valstīs. |
| Coca-Cola C2 | 2003 | 2007 | Tika izņemta no apgrozības 2007. gadā un bija pieejama tikai ASV, Kanādā un Japānā. |
| Coca-Cola with Lime | 2005 | Pieejama Beļģijā, Nīderlandē, Singapūrā ,Kanādā un Latvijā.[5] | |
| Coca-Cola Raspberry | 2005 | 2005 | Bija pieejama tikai Jaunzēlandē no 2005. gada jūnija līdz gada beigām. |
| Coca-Cola Zero | 2005 | ||
| Coca-Cola M5 | 2005 | Ir pieejama tikai Bosnijā un Hercegovinā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Meksikā un Brazīlijā. | |
| Coca-Cola Black Cherry Vanilla | 2006 | 2007 | 2007. gada jūnija tika aizstāda ar Vanilla Coke. |
| Coca-Cola BlāK | 2006 | 2008 | Tika izņemta no apgrozības 2008. gada sākumā un bija pieejama 8 valstīs. |
| Coca-Cola Citra | 2006 | Ir pieejama tikai Bosnijā un Hercegovinā, Jaunzēlandē un Japānā. | |
| Coca-Cola Light Sango | 2006 | Ir pieejama tikai Francijā un Beļģijā. | |
| Coca-Cola Orange | 2007 | Ir pieejama tikai Apvienotajā Karalistē un Gibraltārā. | |
Ietekme uz veselību
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, vai kokakolas lietošana ir droša veselībai un vai šis dzēriens ir pilnvērtīga uzturviela veselam cilvēka organismam. Pastāv vairāki dažādi viedokļi par šo jautājumu. Oficiāli nav noskaidrots, ka kokakola atstāj jebkādu specifisku negatīvu ietekmi uz organismu. Kopumā dzēriena ietekme uz veselību neatšķiras no līdzīgiem analoģiskiem produktiem. Spēcīgi gāzētus dzērienus nav ieteicams lietot cilvēkiem, kas cieš no kuņģa vai zarnu trakta saslimšanām (akūta un hroniska gastrīta gadījumā, tai skaitā arī ar paaugstinātu kuņģa sekrēciju, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību, kā arī ar zarnu trakta traucējumiem, aizkuņģa dziedzera saslimšanām un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem).
- Gāzētais ūdens izsauc caureju un pie pastāvīgas lietošanas var novest pie pankreatīta.
- Ortofosforskābes, kas atrodas kokakolā, pārmērīga nonākšana organismā, var izsaukt kalcija deficītu un urīnceļu saslimšanas.
- Ilgstoši lietojot kokakolu, var izpausties alerģija pret tās komponentiem (tai skaitā nātrene), kura turas līdz 4 nedēļām, jo padziļinās kalcija nepietiekamība organismā.
Alternatīva izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kokakola kā tīrīšanas līdzeklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv daudzi mīti un puspatiesības par kokakolas alternatīvas izmantošanas efektivitāti un iedarbību. Tiek uzskatīts, ka kokakola saēd uz vairākām diennaktīm tajā iemērktu zobu vai gaļas gabalu, tomēr atsevišķi neatkarīgi eksperimenti šo mītu neapstiprināja.
- Kokakola labi noņem rūsu. Šo efektu nodrošina kokakolas sastāvā esošā ortofosforskābe. Tāpat zināms, ka kola noārda kaļķakmens nosēdumus tējkannā un klozetpodā.[6] Tomēr kokakolu nav ieteicams izmantot šādiem mērķiem, jo tam ir paredzēti speciāli līdzekļi, kas satur skābi. Piemēram, kaļķakmeni tējkannā var noņemt ar citronskābi vai etiķskābi. To nepieciešams ieliet tējkannā un uzlikt uz vājas uguns.
- Tika uzskatīts, ka kokakolu lieto, lai izskalotu asins traipus. Viena no leģendām vēstīja, ka amerikāņu policisti tur dienesta mašīnās dažus kokakolas iepakojumus, lai aizskalotu asinis no asfalta ceļu satiksmes negadījuma vietās. Tomēr šis mīts nav apstiprinājies gluži vienkārši tādēļ, ka policija nenodarbojas ar asins aizskalošanu. Ar to parasti nodarbojas ugunsdzēsēji.
Kokakola un Mentos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ja pudelē ar mazkaloriju kokakolu (Diet Coke) iemet piparmētru Mentos konfekti, tā sāk putot un ar strūklu izšļācas no pudeles. Tas notiek tāpēc, ka Mentos porās aktīvi veidojas ogļskābās gāzes burbulīši. Šī parādība būtu novērojama, arī iemetot Mentos jebkurā citā gāzētā dzērienā, tomēr kokakolā esošais cukura aizvietotājs, konservants nātrija benzoāts un kofeīns kopā ar Mentos esošo gumiarabiku un želatīnu veicina putošanu. Šīs parādības cēloņi tikuši analizēti televīzijas kanāla Discovery raidījumā "Mītu grāvēji".
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Пай.Пеирхмц - Яюлше Днпнцхе Апемдш Б Лхпе
- ↑ «Coca-Cola - Brands - Brand Fact Sheets». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. augustā. Skatīts: 2009. gada 30. augustā.
- ↑ «Is it true Coca-Cola once contained cocaine?» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. janvārī. Skatīts: 2009. gada 29. jūlijā.
- ↑ Kokakolas vēsture.[novecojusi saite], 2007. gada 4. decembrī
- ↑ http://www.db.lv/zinas/nielsen-par-veiksmigako-jauno-produktu-pern-latvija-atzits-cocacola-lime-474198 Nielsen: Par veiksmīgāko jauno produktu pērn Latvijā atzīts Coca-Cola Lime
- ↑ «http://mnenia.zahav.ru/Articlepage.aspx?articleID=6029». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. februārī. Skatīts: 2009. gada 1. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Coca-Cola.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Coca-Cola Mentos (krieviski)
- Eksperiments ar Coca-Cola (krieviski)
|