Cīnītāja balva Tour de France
Cīnītāja balva Tour de France (zināma arī kā agresīvākā braucēja balva) ir viena no balvām Tour de France sacensībās. Ar to tiek apbalvoti regulārie uzbrukumu veidotāji un kopš 1981. gada šīs balvas ieguvējs nav uzvarējis tās pašas tūres kopvērtējumā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1952. gada[1] pēc katra posma agresīvākajam braucējam tiek piešķirta balva un tiek veidots kopvērtējums.[2] 1956. gada Tour de France šī balva tika piešķirta Andrē Darigadam.[3] Tobrīd balvai tika piešķirta tāda pati nozīmība kā neveiksmīgākajam riteņbraucējam, par kuru 1956. gadā tika atzīts Piko.
1961. gadā balva tika piešķirta nevis atsevišķam braucējam, bet visai komandai — reģionālajai komandai West-South-West.
Balvas piešķiršanas sistēma gadu gaitā ir mainījusies. Vēsturiski braucēji uzkrāja punktus un braucējs ar visvairāk punktiem tūres beigās tika paziņots par uzvarētāju.[4] Braucējam nebija obligāti pabeigt sacensības, piemēram, 1972. gada Tour de France cīnītāja balvas ieguvējs Sirils Guimārs no sacensībām izstājās, bet balvu saņēma.
1979. gadā cīnītāja balvu sākotnēji saņēma Jops Zūtemelks,[5] bet vēlāk tika diskvalificēts un balvu saņēma Enī Keipers.
Šībrīža sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šībrīža sistēma darbojas kopš 2003. gada. Katra posma, izņemot individuālos braucienus, agresīvāko braucēju nosaka astoņu riteņbraukšanas speciālistu žūrija.[6] Iepriekšējā posma agresīvākajam braucējam netiek piešķirts īpašs krekls, bet viņu var atpazīt pēc muguras numura — tas ir balts uz sarkana fona, nevis ierastais melnais uz baltā.[7] Braucēja balva ir € 2000 apjomā.[8]
Tour de France noslēgumā (parasti pēdējā posma laikā), tiek piešķirta kategorijas kopvērtējuma balva visu sacensību agresīvākajam braucējam.[9] Balvu šobrīd sponsorē Brandt un tās apjoms ir € 20,000.[8][6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Tour de France: An alternative view of the ultimate road race». The Independent. 2007. gada 6. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 20. maijs.
- ↑ «Premies voor Van der Pluym en Stolker». Leeuwarder Courant (Dutch). 1956. gada 14. jūlijs. 11. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 8. maijs.
- ↑ «Klassementen». Leeuwarder Courant (Dutch). 1956. gada 30. jūlijs. 5. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 8. maijs.
- ↑ Eddy van der Mark. «Tour Xtra:Combativity Classification». CvccBike. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. septembrī. Skatīts: 2009. gada 24. aprīlis.
- ↑ «Zoetemelk strijdlustigste». Leeuwarder Courant (Dutch). 1979. gada 23. jūlijs. 13. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 8. maijs.
- ↑ 6,0 6,1 «Tour de France 2008 - Rules». ASO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 24. aprīlis.
- ↑
«Règlement de l'Épreuve - Article 10: Maillots des leaders» (French). ASO. 2008. gada 17. jūlijs. 61. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. martā. Skatīts: 2009. gada 24. aprīlis.
Par ailleurs, le coureur combatif sera identifié par deux dossards spécifiques avec chiffres blancs sur fond rouge.
- ↑ 8,0 8,1 «Liste des prix/Prize money - Article 7. Classement de la combativité/Most aggressive rider classification». ASO. 2008. gada 17. jūlijs. 79. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. martā. Skatīts: 2009. gada 24. aprīlis.
- ↑ «Règlement de l'Épreuve - Article 24f: Prix de la Combativité» (French). ASO. 2008. gada 17. jūlijs. 69. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. martā. Skatīts: 2009. gada 24. aprīlis.
