Brodi

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Latvijā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Brodi (Ukraina).

Brodi
Vidējciems
Brodu pagastmāja.
Brodi
Koordinātas: 56°28′8″N 25°52′29″E
Valsts	Latvija
Novads	Jēkabpils novads
Pagasts	Ābeļu pagasts
pirmoreiz minēti	1795. gadā
Platība
• Kopējā	1,36 km2
Augstums	83 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	367
• blīvums	268,4/km²
Pasta nodaļa	LV-5212 Ābeļi

Brodi (IPA: [brɔdi]; agrāk arī Zemgaļi) ir ciems Sēlijā, Jēkabpils novada Ābeļu pagasta centrs. Izvietojušies Jēkabpils dienvidaustrumu pierobežā starp Radžu ūdenskrātuvi ziemeļos un senās Daugavas ielejas nogāzi dienvidos. Attālums līdz novada domei Jēkabpilī ir 4,3 km, līdz Rīgai — 147 km.

Brodos atrodas pagasta pārvalde, Ābeļu kultūras nams, bibliotēka, pasts, feldšeru un vecmāšu punkts, veikals. Ciemā ir 6 ielas: Aldaunes, Biržu, Lejas, Ozolu, Smilgu, un Pļavu iela.

Piemiņas akmens Brodu dibināšanai 1795. gadā, uzstādīts 2015. gadā

Vēsture

Izveide

Apdzīvotā vieta radusies uz rietumiem no Janopoles muižas (Gut Janopol). Tā izveidojās aptuveni vienlaikus ar Jēkabpils pilsētu — 17. gadsimta otrajā pusē kā slāvu vecticīgo apmetne. Turpinoties vecticībnieku vajāšanām Krievijas Impērijā, Jēkabpilī turpināja ierasties aizvien jauni bēgļi, kuriem sāka pietrūkt zemes un kuri tādēļ sāka apmesties tālāk no Daugavas krasta, tā saucamajā "šņoru galā", kur atradās pilsētniekiem atvēlētā lauksaimniecības zeme. Savukārt Jēkabpils luterāņu baznīcas mācītāja izdotajā brošūrā Brodu izcelsme tiek saistīta ar noziedznieku nometinājuma vietas izveidi aptuveni 100 gadus vēlāk:

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai [1795. gadā] pēdējā sāk sūtīt savus notiesātos noziedzniekus nometināšanai uz Jēkabpils apkārtni. Ārpus Jēkabpils ir viņu pirmā nometne, tā saucamie Brodi. Šis vārds, liekas, cēlies no krievu vārda „зброд” /salašņas/, bet var arī būt, ka no „бродить” /bradāt/, jo te ūdeņaina, avokšņaina vieta un aizaugusi kādreizējā Daugavas atteka. Nav brīnums, ka priekš kara šī vieta bija sevišķi ievērojama plašā apkārtnē un to pazina simtām verstu tālu, kā noziedzīga elementa mītni.

— Jānis Meders , "Jēkabpils" (1933)

Brodu ciems izveidojās vietā, kur bija viens no dažiem ceļiem, kas Jēkabpils pilsētu savienoja ar apkārtējām lauku teritorijām, jo starp vēsturisko Jēkabpils—Biržu ceļu un Brodiem atradās plašas, purvainas pļavas. Brodos šis ceļš šķērso nelielu, vārdā nenosauktu Pelītes labā krasta pieteku, kas seko senajai Daugavas gultnei. Līdz ar to vietvārda izcelsme ir saistāma ar vārdu "brasls" (krievu: Брод). Rakstītos avotos Brodi pirmoreiz minēti 1795. gadā. Ciema teritorija iekļāvās Jēkabpils pilsētas robežās

Neraksturīgi Sēlijai, Brodi izveidojās kā sādžas tipa ciems, kur zemnieku saimniecības izvietojās ļoti cieši cita pie citas gar ielu, bet lauksaimniecības zeme tika dalīta garās, šaurās joslās jeb šņorēs. Vecticībnieku saimes bija lielas, un tajās auga līdz 7 bērniem. Nelielās zemes platības nevarēja nodrošināt pilnvērtīgu iztiku, tāpēc vīri bez iedzimtās noziedzīgās profesijas veica dažādus gadījuma darbus, t.sk. plostu vadīšanā, celtniecībā un mežsaimniecībā.

Jēkabpils un Brodu iedzīvotāju savstarpējās attiecības saglabājās saspīlētas arī 19. gadsimtā. Vēstures avoti to skaidro ar Brodu iedzīvotāju bieži pastrādātajiem noziegumiem, kas varētu apstiprināt teoriju, ka Brodu izcelsme ir saistāma ar noziedznieku nometinājuma vietu. Tomēr atsevišķu nostāstu pārdabiskums liecina, ka Jēkabpils iedzīvotāju priekšstati par Brodu iedzīvotājiem 19. gadsimtā varētu būt agrīns urbānās leģendas veids, kas sakņojās aizspriedumos vai māņticībā.

Viņus saukāja par brodišāniem... Viņi skrēja apkārt pa naktīm kā vilkači. Nevienam ceļu negrieza. Sadevušies pulciņos, apbruņojušies. Vistrakākie bija kāds Fedjka, garš, kalsens tēviņš, Jegors un Gavrils. Mani viņi neaiztika. Man, lūk, iznāca daudz braukāšanas uz pilsētu. Gadījās pa ceļam, es viņus pavedu. Jēkabmiestā izsaucu vēl kādu čarku. Tad Fedjka pats sacīja: - Ti ņeboisja, Deļveņek. Tjebja ņetroņem. - Un neaizskāra ar.

— "No vecā Delvenieka stāstiem"

Krievijas Impērija pret vecticībniekiem izvērsa institucionālu diskrimināciju — vecticībniekiem tika liegts iegūt izglītību, reģistrēt bērnus un ieņemt sabiedriski un politiski nozīmīgus amatus. Ierobežotas bija arī to mantošanas tiesības. Šķietami konfliktējošie vēstījumi par Brodiem kā vecticībnieku apmetni un noziedznieku nometinājuma vietu var nebūt savstarpēji izslēdzoši, jo vairākos vēstures posmos vecticībnieku reliģisko paražu praktizēšana bija kriminalizēta.

20. gadsimts

Lai apgādātu gar Daugavu izvietoto fronti Pirmā pasaules kara laikā, vācu armija un vietējie iedzīvotāji 1916. gadā uzbūvēja 100 km garu dzelzceļa līniju no Skapišķiem Lietuvā līdz Aldaunei (Kažiem). 1920. gadā dzelzceļa līnija tika pagarināta no Aldaunes līdz Jēkabpilij caur Brodiem. Kaut arī Brodiem savas dzelzceļa stacijas nebija, dzelzceļa līnijas trase gāja pa mūsdienu Aldaunes ielu, atdalot ciemu rietumos no Janopoles muižas austrumos.

Kārļa Ulmaņa diktatūras laikā pastāvēja iecere gar dzelzceļu būvēt jaunu Jēkabpils pilsētas centru starp Brīvības ielu un Brodiem. Jaunie kvartāli jau tika iezīmēti kartēs, zemes gabalu iedalīšana - uzsākta un ap 30 savrupmāju - uzbūvētas, taču Otrais pasaules karš grandiozos būvniecības plānus izjauca. Vairums apbūves vēlākajā Jēkabpils pilsētas Brodu apkaimē tapa Padomju laikā, starp 1960. un 1990. gadu. Apkaimes ielu tīkls daļēji atbilst sākotnēji iecerētajam plānam.

1944. gadā ciems tika atdalīts no Jēkabpils pilsētas un pievienots Ābeļu ciema padomei. Padomju varas gados Brodi bija 2 kolhozu — "Nākotne" un "Ozols" — un saimniecības "Jēkabpils sovhoztehnikums" centrālais ciemats. Sovhoztehnikuma saimniecības vadītājs Alfreds Spule nolūkā latviskot vietvārdus ciemu pārdēvēja par Zemgaļiem, bet tā lielāko ielu — Šņoru ielu — par Ozolu ielu. Taču vietējie iedzīvotāji pie jaunā nosaukuma nespēja pierast, un jau pēc dažiem gadiem ciema vēsturiskais nosaukums tika atgriezts.

1961. gadā dzelzceļa līnijas posms no Jēkabpils līdz Siliņiem tika slēgts. Intensīva ciema apbūve tika veidota galvenokārt pēc 1969. gada, kad otrpus Aldaunes ielai un tuvāk vēsturiskajai muižai tika izveidots saimniecības "Jēkabpils sovhoztehnikums" centrs ar mehāniskajām darbnīcām un saimniecības kantori. Vēlāk tapa arī ciema padome, veikals, bērnudārzs un Aldaunes kvartāls ar sešiem tipveida daudzstāvu dzīvojamajiem namiem.

Mūsdienas

Kopš neatkarības atjaunošanas jauna savrupmāju apbūve ir veidojusies ciema ziemeļos, Radžu ūdenskrātuves krastā, kur ūdens tuvuma un ainavas dēļ ir visaugstākā nekustamo īpašumu vērtība. 2023. gadā tika uzsākta detālplānojuma izstrāde, paredzot savrupmāju apbūvi 13,62 ha plašā zemes vienībā Brodu austrumu daļā, kur līdz šim galvenokārt atradusies mazauglīga lauksaimniecības zeme. Plānojuma ietvaros tiks izveidotas 6 jaunas ielas un 85 apbūvei paredzētas parceles.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 298 —     1970 210 −0.48% 1979 258 2.31% 1989 393 4.30% 2000 381 −0.28% 2011 378 −0.07% 2016 375 −0.16%	Gads Iedz. ±% g.p. 2017 374 −0.27% 2018 367 −1.87% 2019 354 −3.54% 2020 354 0.00% 2021 351 −0.85% 2022 345 −1.71% 2023 365 5.80%

Ievērojamas personības

• Jakovs Seļionovs — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, cīnījies Ziemassvētku kaujās, 1919. gadā kļuvis par nacionālo partizānu, 1920. gadā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem