Brīvība
Brīvība ir sociālu apstākļu un attiecību kopums, kad nav pakļautības kādai varai, piemēram, politiskam, ekonomiskam vai juridiskam spēkam.[1] Būtībā tā ir neatkarība no kādiem noteiktiem apstākļiem vai attiecībām. Brīvība ļauj rīkoties un uzvesties pēc saviem uzskatiem.
Brīvība var izpausties dažādās formās, piemēram, personīgā, politiskā, ekonomiskā, akadēmiskā vai vārda brīvība. Tā ir viena no fundamentālākajām cilvēktiesībām, kas veicina indivīda attīstību un sabiedrības progresu. Tajā pašā laikā brīvībai vienmēr ir jābūt līdzsvarā ar citu cilvēku tiesībām un sabiedrības kopējo labumu, lai novērstu haosu un sociālo nekārtību.
Līdz ar brīvību nāk atbildība par savām rīcībām un to sekām. Brīvība nozīmē ne tikai tiesības, bet arī pienākumus pret citiem sabiedrības locekļiem. Brīva sabiedrība ir tāda, kurā indivīdi apzinās savu ietekmi uz apkārtējiem un uzņemas atbildību par savu rīcību sekām.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brīvība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|