Ausleja
| Ausleja Leucaspius delineatus (Heckel, 1843) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Auslejas (Leucaspius) |
| Suga | Ausleja (Leucaspius delineatus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Ausleja Vikikrātuvē | |
Ausleja jeb vēja zivtiņa[1] (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).[2] Tā sastopama Eiropā un Rietumāzijā.[3][4] Makšķernieki mēdz izmantot kā ēsmas zivtiņu zandartu un asaru ķeršanai, tādējādi pārvedot ausleju no vienas ūdenstilpes uz otru un mākslīgi izplatot to.[1] Auslejas zvīņas izmanto, lai ražotu īpašu esenci (Essence d'Orient), ar kuru noklāj mākslīgās pērles.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Auslejas izplatības areāls rietumos sākas ar Reinas lejteci un Vācijas ziemeļdaļas upēm, austrumu virzienā turpinās pāri Baltijas jūras upju baseiniem. Tā sastopama arī Melnās jūras austrumos, Rioni upes baseinā, kā arī Kaspijas jūras upju baseinos, gan ziemeļos, gan dienvidos (Kūras upes baseins), bet Egejas jūras baseinā tā mājo, sākot ar Maricas baseinu un beidzot ar Mestas upes baseinu. Ausleja tikpat kā nav sastopama Skandināvijā, tā mājo tikai pašos Zviedrijas dienvidos.[4] Vistālāk dienvidos tā sastopama Turcijas un Irānas upēs, bet vistālāk austrumos Kazahstānā.[3] Introducēta daudzās Francijas upēs.[4] Zinātnieki joprojām nav izpratuši, kā ausleja samērā ātri spēj ieņemt jaunas, nesen uzbūvētas ūdenstilpes, kas nav savienotas ar citām tilpnēm.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā ausleja mājo daudzās upēs un ezeros. Sastopama arī nelielos, seklos, stipri aizaugušos un slēgtos ezeros, mēdz savairoties arī dīķsaimniecībās.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ausleja ir neliela saldūdens zivs ar lielām, sudrabainām zvīņām, kuras pie ādas piestiprinās ļoti vaļīgi. Paņemot zivi rokās, zvīņas uzreiz atdalās.[4] Auslejas garums ir līdz 12 cm, svars līdz 13 g,[1] bet visbiežāk tās garums ir apmēram 6 cm.[4] Ķermenis samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz augšu un uz priekšu. Mugura zaļgandzeltena, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem šaura, īpaši spoža, sudrabaina garenjosla. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas. Sānu līnija nepilnīga vai reizēm tās nav.[1][4] Anālā spura garāka nekā muguras spura.[4]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ausleja mājo zemieņu upēs un dažādās slēgtās un seklās ūdenstilpēs, kas savienojas ar upēm tikai palu laikā, kā arī bieži sastopama dīķos un nelielos ezeros, kas nav savienoti ar upēm.[3] Ausleja parasti uzturas lielos baros, ūdens virsējos slāņos.[1] Īpaši lieli bari veidojas rudenī, ziemo dziļākos ūdeņos nekā parasti sastopama vasarā.[4] Ja ūdenstilpē nav plēsīgu zivju, var veidoties blīvas ausleju populācijas. Tā barojas ar zooplanktonu, ūdenī iekritušiem kukaiņiem un bentosu.[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumgatavība auslejai iestājas 1—2 gadu vecumā, sasniedzot 2—4 cm garumu (Latvijā 3—5 cm garumu). Nārsts ilgst no aprīļa līdz augustam, Latvijā jūnijā un jūlijā, kad ūdens temperatūra sasniedz 5—25°C. Nārsts notiek 0,1—1,5 m dziļumā, ar augiem bagātā vietā.[1][4] Auslejai raksturīgs porciju nārsts līdz 3 piegājieniem, ar apmēram 2 nedēļu starplaiku. Auglība 0,1—6,1 tūkst. ikru. Kopējais nārsta ilgums 14—70 dienas. Tēviņš ir teritoriāls, tas iztīra nārstošanas vietu un apsargā ikrus.[3] Ikri pielīp ķēdīšu veidā (viena līdz divu ikru platumā) pie peldošu lapu un citu priekšmetu apakšpuses, pie augu kātiem un saknēm.[1][3] To attīstība ilgst 4—12 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Veido hibrīdus ar vīķi, raudu un sapalu.[1] Ausleja parasti dzīvo apmēram 2—6 gadus, Latvijā līdz 8 gadu vecumam.[1][4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 «Latvijas Daba: Ausleja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. maijā. Skatīts: 2017. gada 31. janvārī.
- ↑ FishBase: Genus: Leucaspius
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 IUCN: Leucaspius delineatus
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 FishBase: Leucaspius delineatus (Heckel, 1843) Belica
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ausleja.