Augstkalnes pagasts

Augstkalnes pagasts
Novads:	Dobeles novads
Centrs:	Augstkalne
Kopējā platība:	64,5 km2
• Sauszeme:	63,6 km2
• Ūdens:	0,9 km2
Iedzīvotāji (2024):	772
Blīvums (2024):	12,1 iedz./km2
Augstkalnes pagasts Vikikrātuvē

Augstkalnes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Bukaišu un Tērvetes pagastiem un Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastiem.

Daba

Reljefa formas

Liepu kalns.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Ailes strauts, Igate, Plepju grāvis, Reņģe, Svēte, Tērvete

Ūdenstilpes

Augstkalnes dzirnavu ezers

Purvi

Sutiņu purvs

Dabas aizsardzība

Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Svētes ieleja.

Vēsture

Mūsdienu Augstkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Mazberķenes muiža (Klein-Berken), Mežmuiža (Grenzhof, Augstkalne).

1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bija 86,5 km². 1939. gadā pagastu pārdēvēja par Augstkalnes pagastu. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā. 2021. gadā, Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.

Kultūras pieminekļi

• Kauliņu senkapi
• Mazpelvežu apmetne
• Mežmuižas apbūve (pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, dzirnavas, parks)
• Mežmuižas luterāņu baznīca (kapa plāksne M. un A. Šrēderēm)
• Priedulāju senkapi
• Rubeņu senkapi

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 1 160 —     1959 1 066 −0.35% 1965 1 461 5.39%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 1 320 −0.72% 1989 1 354 0.25% 2000 1 314 −0.27%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 981 −2.62% 2021 819 −1.79%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Augstkalne (pagasta centrs), Dzeguzēni, Klinti.

Ievērojamas personības

• Georgs Mancelis (1593—1654), literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas autors (1638).
• Kristofs Frīdrihs Neanders (1723—1802), literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors (1766).
• Žanis Butkus (1906—1999), Latviešu leģiona Waffen SS Hauptsturmführer (kapteinis), kurš tika apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.