Augškalnes baznīca
| Augškalnes Svētās Ģimenes Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Augškalnes katoļu baznīca | |
  Augškalnes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Augšdaugavas novads, Ambeļu pagasts, Augškalne |
| Koordinātas | 56°5′4″N 26°53′48″E / 56.08444°N 26.89667°EKoordinātas: 56°5′4″N 26°53′48″E / 56.08444°N 26.89667°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1947 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Andrejs Aglonietis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1946 |
| Celtniecības beigas | 1947 |
| Specifikācija | |
| Garums | 18,50 m |
| Platums | 8,50 m |
| Būvmateriāli | koka, apšūta arķieģeļiem |
Augškalnes Svētās Ģimenes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotā vietā Augškalnē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pirmā pasaules kara tika nolemts dibināt jaunu Augškalnes draudzi, tāpēc Aglonas vikārs Jānis Romanovskis 1926. gadā uzsāka baznīcas būvi, kas beidzās pēc diviem gadiem un 1928. gada 16. decembrī baznīcu iesvētīja prelāts Daniels Jasinskis. Augškalnes katoļu baznīca bija gotiskā stila koka celtne ar akmens mūra pamatiem un 29 metrus augstu torni. Tā bija 24,7 metrus gara un 13,2 metrus plata trīs navu ēka krustveida formā. Iekštelpās bija betona grīda, bet altāra daļā un sakristejā — koka. Dievnamam bija trīs altāri — lielaja altārī bija Svētās Ģimenes glezna, sānu altāros — Jēzus Sirds un Svētās Terēzijas glezna. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada jūlijā baznīca nodega.[2]
Pēc kara bijušā pasta ēkā prāvests Leons Dzenis iekārtoja kapelu, kur sāka noturēt dievkalpojumus. Leonu Dzeni 1946. gada pavasarī nomainīja prāvests Jānis Strods, kurš uzsāka jaunas baznīcas būvi, kurai līdzekļus saziedoja draudzes locekļi. Ēku uzcēla no baļķiem, apšujot ar dēļiem, bet vidu piepildīja ar zāģu skaidām. 1947. gada 14. augustā prāvests Jānis Strods iesvētīja baznīcu un noturēja pirmo dievkalpojumu. Vēlākos gados prāvesta Antona Mičulīša laikā baznīcā tika veikti pārbūves un iekārtošanas darbi — uzlika skārda jumtu, apšuva ar baltajiem ķieģeļiem, bet iekšpusi ar finieri. Dievnamam tika uzbūvēti jauni altāri, izgatavoti soli un ievilkta elektrība.[3]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Aglonietis.[1] Draudze izveidojās pēc Pirmā pasaules kara. 1916. Draudzei ir sešas kapsētas — Augstkalnes kapsēta, Rogaču kapsēta, Raudinas kapsēta, Kukuru kapsēta, Putānu kapsēta un Klekeru kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Svētās Ģimenes svētki, Svētā Jāzepa diena, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Svētās Terēzijas no Bērna Jēzus svētki.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augškalnes baznīca ir 24,70 metrus gara un 8,5 metrus plata trīsnavu ēka ar torni. Baznīcas solos var novietoties 80 cilvēku. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs un ērģeles. Baznīcas dārzu ietver koka latiņu mūra stabiņos žogs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
- ↑ www.latgalesdati.du.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 37.lpp.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||