Atavisms

Atavisms ir novirze organisma attīstībā, kas izpaužas kā tādu organisma īpašību un pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiem, kādas ir bijušas raksturīgas indivīda priekštečiem, bet ir laika gaidā (evolūcijas ceļā) zaudētas un vairs nav raksturīgas konkrētajai sugai.^[3]

Atavisms ir novērots cilvēkiem, piemēram, zīdaiņiem, kas dzimuši ar astēm.^[4]^[5] Atavismi cilvēkiem var izpausties arī kā izteikti biezs apmatojums (hipertrikoze)^[3]^[5] vai papildu krūts zirnītis.^[3] Medicīnas literatūrā ir arī dokumentēts "čūskas sirds" gadījums, kad cilvēkam ir novērota tāda koronārā cirkulācija un miokarda uzbūve, kas anatomiski ļoti līdzinās reptiļu sirdij.^[6]

Atavismi bieži tiek uzskatīti par pierādījumu evolūcijai.^[7] Iezīmes, kas ir izzudušas no organisma fenotipa evolūcijas ceļā, ne vienmēr pazūd no organisma DNS. Gēnu sekvence bieži paliek, bet ir neaktīva. Šāds neizmantots gēns var palikt sugas genomā vēl vairākas paaudzes^[8]^[7] un, kamēr šī gēnu sekvence ir organisma DNS, kļūme gēna izpausmes nomākšanā var izraisīt tā atkārtotu ekspresiju un līdz ar to — atavismu. Dažreiz neaktīvo gēnu ekspresiju var izraisīt mākslīga stimulācija.

Atsauces

↑ Uthman, Ed (2014). "Tubal pregnancy with embryo". WikiJournal of Medicine 1 (2). doi:10.15347/wjm/2014.007.
↑ «Multi-cell Organisms». universe-review.ca. Skatīts: 2024-05-08.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai, 1. daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 179. lpp. ISBN 978-9934-0-1884-8.
↑ Douglas Theobald, Ph.D. «29 Evidences for Macroevolution». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.10.2006. Skatīts: 05.08.2024..
↑ ^5,0 ^5,1 «Salīdzinošā anatomija, embrioloģija. — teorija. Bioloģija, 10. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-08.
↑ Walia, Ishmeet; Arora, Harvinder S.; Barker, Esmond A.; Delgado, Reynolds M.; Frazier, O. H. (2010). "Snake heart: a case of atavism in a human being". Texas Heart Institute Journal 37 (6): 687–690. ISSN 1526-6702. PMC 3014134. PMID 21224948.
↑ ^7,0 ^7,1 Hall, Brian K. (1995-06). "Atavisms and atavistic mutations" (en). Nature Genetics 10 (2): 126–127. doi:10.1038/ng0695-126. ISSN 1061-4036.
↑ Tomić, Nenad; Meyer-Rochow, Victor Benno (2011-06). "Atavisms: Medical, Genetic, and Evolutionary Implications" (en). Perspectives in Biology and Medicine 54 (3): 332–353. doi:10.1353/pbm.2011.0034. ISSN 1529-8795.

[1] Uthman, Ed (2014). "Tubal pregnancy with embryo". WikiJournal of Medicine 1 (2). doi:10.15347/wjm/2014.007.

[2] «Multi-cell Organisms». universe-review.ca. Skatīts: 2024-05-08.

[:0-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai, 1. daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 179. lpp. ISBN 978-9934-0-1884-8.

[4] Douglas Theobald, Ph.D. «29 Evidences for Macroevolution». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.10.2006. Skatīts: 05.08.2024..

[:1-5] 5,0 ^5,1 «Salīdzinošā anatomija, embrioloģija. — teorija. Bioloģija, 10. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-08.

[6] Walia, Ishmeet; Arora, Harvinder S.; Barker, Esmond A.; Delgado, Reynolds M.; Frazier, O. H. (2010). "Snake heart: a case of atavism in a human being". Texas Heart Institute Journal 37 (6): 687–690. ISSN 1526-6702. PMC 3014134. PMID 21224948.

[atavisms-and-atavistic-mutations-7] 7,0 ^7,1 Hall, Brian K. (1995-06). "Atavisms and atavistic mutations" (en). Nature Genetics 10 (2): 126–127. doi:10.1038/ng0695-126. ISSN 1061-4036.

[8] Tomić, Nenad; Meyer-Rochow, Victor Benno (2011-06). "Atavisms: Medical, Genetic, and Evolutionary Implications" (en). Perspectives in Biology and Medicine 54 (3): 332–353. doi:10.1353/pbm.2011.0034. ISSN 1529-8795.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]