Pāriet uz saturu

Argolidas līcis

Vikipēdijas lapa
Argolidas līča satelītattēls

Argolidas līcis, arī Argoliks (grieķu: Αργολικός κόλπος), ir Egejas jūras līcis starp Argolīdas pussalu un Arkādijas un Lakonijas austrumu piekrasti. Šis ir lielākais no trim lielajiem līčiem, kas veido Peloponēsas dienvidu piekrasti. Kopā ar Saroniku un Argolīdas dienvidu piekrasti veido tā saucamo Argosaronisko reģionu. Līcī ietek Inahosas un Tanosas upes.

Argolidas līča piekrastei raksturīgi stāvi, klinšaini krasti dienvidu Arkādijā un lēzeni krasti līča ziemeļu daļā, kas tālāk pāriet Argosas līdzenumā. Argolidas līča piekrastes nozīmīgākās pilsētas ir Nauplija, Astrosa, Tira, Tolona, Portoheliona, Leonidiona un Nea Kiosa. Līcī ir vairākas nelielas salas, lielākās no tām ir Ipsili, Platija un Romvi. Visas trīs salas atrodas netālu no Argolīdas krastiem. Pie Argolidas līča izejas atrodas Speces sala, kas ir lielāka par iepriekšējām.

Argolidas līcis bija Grieķijas aizvēsturiskās kultūras centrs,[1] un tās piekrastē atradās vienas no nozīmīgākajām senās Grieķijas apdzīvotajām vietām: Lerna, Asine un Franhti.

  1. S.E. Iakovidis, Mycenae-Epidaurus, Ekdotike Athenon S.A., Athens, 2009. g., 12. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]