Anks
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Anks" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Anks (cilpas krusts) ir viens no Senās Ēģiptes piktogrāfiskās rakstības elementiem — hieroglifs, kura nozīme ir "neuzveicams spēks, dzīvība, gaiss", kā arī "ūdens dzīvinošais aspekts". Šo atribūtu dievi nodeva valdniekam, un parasti to attēlo dievības rokās vai ar to saistīta dzīvnieka ķetnās. Anks kā saullēkta attēlojuma interpretācija, kur cilpa ir saule, horizontālā līnija ir horizonts un pamatne ir saules apspīdēts ceļš. Anks kā sandales nospiedums atstāts smiltīs, kur anka loks ir papēža daļa, bet atlikusī daļa (rokturis) — pēda. Senās Ēģiptes vidējās dinastijas laikā anka forma tikusi pielietota arī kā spoguļu rāmis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Simbola sākotnējā nozīme nav skaidra. Tiek uzskatīts, ka tā veidolam ir seksuāla nozīme, lai gan ir apstiprinājumi teorijai, ka veidols ir vienkārša sandales lence. Anku iespējams interpretēt kā T formas krustu ar augšpusē piestiprinātu cilpu, aiz kuras tas satverams. Anka izcelsme datējama ar Senās Ēģiptes Agrīnās Dinastijas laiku (apmēram 3000. gadu p. m. ē. — 2575. gadu p. m. ē.), vai pat vēl agrāk, ņemot vērā to, ka Senās Ēģiptes kultūras attīstība aizsākusies vēl krietni pirms tam.
Nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anka nozīme katrā no pielietojuma veidiem ir noprotama no vēstījuma konteksta.
Parasti anks sastopams seno ēģiptiešu dievu attēlos un skulptūrās, kur dievi attēloti, turot anku aiz cilpas rokā, vai turot divus ankus aiz lejasdaļas, sakrustotus uz krūtīm, katru savā rokā. Seno ēģiptiešu dievu attēlojumos anks tiek lietots, lai nošķirtu dievus no parastajiem mirstīgajiem, un lai simbolizētu nemirstību.
Piemēram, anks atrodams Izīdas (Ozīrisa sievas), Ozīrisa, Hatoras, Ra, Anubisa, Sebeka, Tefnutas, Tota un citu dievu skulptūrās un attēlos. Hieroglifs tiek parādīts arī kā atslēga uz mirušo valstību. Dažos avotos anks parādās arī kā "Nīlas atslēga", kas saista Ozīrisu un viņa sievu, nodrošinot mūžīgu Nīlas tecējumu. Savukārt mūžīgais Nīlas tecējums nodrošina dzīvību un auglību Ēģiptē. Ir zināms, ka nāve tiek izrunāta kā "ankhu", un sarkofāgs kā "neb-ankh". Līdz ar to, savienojot kopā abus jēdzienus, sarkofāgā mumificētā persona ir "dzīvības īpašnieks, turētājs". Rituālajās darbībās anku pasniedza kā dzīvību. Dzīvības simbola interpretācija izriet no seno ēģiptiešu rakstiem, sarkofāgu apdares un sienu gleznojumiem uz tempļu un kapeņu sienām. ` Anks ir viens no visspēcīgākajiem Senās Ēģiptes amuletiem, kas saglabājis savu ietekmi visas Ēģiptes vēstures laikā. Ir uzskats, ka Anks no hieroglifa ir pārtapis kristiešu krustā, un Agrīnās kristietības laikā koptiem Ēģiptē, anka krusts bija mūžīgās dzīvības simbols, kas cilvēkiem tika dāvāta ar Pestītāja — Jēzus Kristus Dieva dēla nāves starpniecību, un šis krusts zināms kā Crux Ansata. Grieķiem anks kļuva par sievišķā dzimuma apzīmējumu, kas mūsdienās pazīstams arī kā Veneras simbols. Mūsdienās anks kļuvis par pieņemamu simbolu dažādiem gan reliģiju gan noteikta stila grupējumiem, piemēram, gotiem, kuriem anks kļuvis par rotaslietu, un daļēji kā vampīriskās mūžības simbols vai amulets. Šim amuletam radušās dažādas formas un variācijas, piemēram, Sword of illumination, kas ir anks skarabejs, Ankh of the Dead, un daudzas citas variācijas.