Angermindes pils
| Angermindes pils | |
|---|---|
| Stiftsburg Angermünde | |
_piiskopilinnus_8.jpg) Angermindes pils atliekas | |
  Angermindes pils | |
| Atrašanās vieta |
Ances pagasts, Ventspils novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°31′55″N 21°54′27″E / 57.531944°N 21.9075°EKoordinātas: 57°31′55″N 21°54′27″E / 57.531944°N 21.9075°E |
| Uzcelts | minēta 1357. gadā |
| Oficiālais nosaukums: Angermindes (Rindas) viduslaiku pils | |
| Aizsardzības numurs | 2523 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Angermindes pils (vācu: Stiftsburg Angermünde) jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un nelieli mūra fragmenti. Pilsdrupas ērtāk sasniedzamas pa Ventspils-Ances (Dundagas) ceļu.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Angermindes pils tika uzcelta pie senās Vanemas un Ventavas zemju robežas, kas vēlāk bija Kurzemes bīskapijas un Livonijas ordeņa valsts robeža. 1353. gada 18. oktobra Kurzemes bīskapijas domkapitula līgumā ar Livonijas ordeņa mestru Gosvinu minēts, ka domkapitulam kopš seniem laikiem piederējušas zemes Rindas (Engures) upes (Angerbeke) kreisajā krastā. Pils atkārtoti rakstos pieminēta 15. gadsimtā, kad tajā uzturējušies Kurzemes bīskapi (1415, 1423). 1540. gadā Angermindes pilsmuižu izlēņoja Moricam Blombergam, vēlāk bīskaps to par 4000 dālderiem ieķīlāja Georgam Firksam, kas pili tālāk pārdeva Oto Grothusam.
1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1581. gadā agrākais Livonijas ķēniņš Magnuss Angermindes, Popes un Irbes muižas par 16 000 dālderu pārdeva Johanam Bēram. Dokumentā pieminēts "mūsu namiņš un Angermindes novads" (unser Heuszlein vnd Ampt Angermunde).[2] Pēc Piltenes mantojuma kara beigām Polija-Lietuva naudas trūkumā dēļ Angermindes pilsnovadu līdz 1660. gadam ieķīlāja Prūsijas hercogistei, Bēru dzimta pārvācās uz jaunuzcelto Popes muižas kungu māju. Lielā Ziemeļu kara laikā Angermindes pili izpostīja zviedru karavīri, bet pilnībā pils pamesta 1720. gados.[3]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pils atradās divus metrus augstā uzbērumā Rindas kreisajā stāvkrastā, dienvidu pusē to aizsargā 10-15 metrus plats un 1-1,5 metrus dziļš aizsarggrāvis. Trīs metrus biezā pils laukakmeņu mūra pamati aizņem 40х20 metrus lielu laukumu, pie tā rietumu sienas atradās 10,5х10,5 metrus liels kvadrātveida dzīvojamais tornis ar pagrabu zem tā. Uzskata, ka pils vārti bijuši upes pusē austrumos, pāri Rindas upei bijis paceļamais tilts.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Piebraukšana Angermindes pilsdrupām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 1. septembrī.
- ↑ J. Döring. Amt und Stiftsburg Angermünde. S. 59[novecojusi saite]
- ↑ «Angermindes jeb Rindes viduslaiku pilsdrupas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.
- ↑ «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Angermindes pils.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||