Andrejs Jansons
| Andrejs Jansons | |
|---|---|
| Dzimis |
1937. gada 16. janvārī Rīga,  Latvija |
| Miris |
2006. gada 16. decembrī (69 gadu vecumā) Cēsis, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | tēlniecība |
| Mākslas virziens | monumentālā, memoriālā un stājtēlniecība |
| Slavenākie darbi | atjaunoja sava tēva veidotos pieminekļus |
Andrejs Jansons (1937-2006) bija latviešu tēlnieks, Kārļa Jansona dēls.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1937. gada 16. janvārī Rīgā tēlnieka Kārļa Jansona un viņa sievas Nadeždas Jansones (dzim. Auškāpas) ģimenē. Viņa mātes patēvs[1] bija LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs Jūlijs Auškāps, kas pēc Latvijas okupācijas tika deportēts uz PSRS un 1942. gadā nošauts par “dzimtenes nodevību“.
Andrejs Jansons mācījās Cēsu 1. vidusskolā, pēc tam studēja Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā (1955–1961). Savā darbnīcā Cēsu "Siļķēs" veidoja galvenokārt kapu pieminekļus un piemiņas akmeņus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Andrejs Jansons atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona veidotos pieminekļus, kas bija iznīcināti padomju laikos - "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" Jelgavā, "Latgales Māra" Rēzeknē, "Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919.-1920." Balvos un citus. Cēsu pils parka dīķī esošās skulptūras autors. Skalbju ģimenes kapuvietas ansamblis Vecpiebalgas "Saulrietos"[2].
Bija Cēsu rajona padomes deputāts. Līdzautors „Cēsu grāmatai”.
Miris 2006. gada 16. decembrī, apglabāts Cēsu Meža kapos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Jansonu dzimta - tēlnieki trīs paaudzēs, kuru izstāžu zāle ir visa Latvija». Dzimtas saknes (Latvijas Radio). Skatīts: 2020.08.27..[novecojusi saite]
- ↑ https://www.facebook.com/SkalbesSaulrieti