Anžē
| Anžē Angers | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 | ||
| ||
  Anžē | ||
| Koordinātas: 47°28′25″N 0°33′15″W / 47.47361°N 0.55417°WKoordinātas: 47°28′25″N 0°33′15″W / 47.47361°N 0.55417°W | ||
| Valsts |
 Francija | |
| Reģions | Luāra | |
| Departaments | Mēna un Luāra | |
| Pirmoreiz minēta | 150. gadā | |
| Vēsturiskais nosaukums | Juliomagus | |
| Administrācija | ||
| • Mērs | Frederiks Beatss | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 42,7 km2 | |
| Augstums | 12 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 157 175 | |
| Laika josla | CET (UTC 1) | |
| Pasta indekss | 49500, 49100 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Anžē Vikikrātuvē | ||
Anžē (franču: Angers) ir pilsēta Francijas rietumos, Luāras reģionā, netālu no Mēnas upes ietekas Luārā. Vēsturiskā Anžū novada centrs.
Anžē teritorija apdzīvota no aizvēstures. Pirmie vēsturiski zināmie pilsētas iedzīvotāji bija gallu tauta andekavi (Andecavi), kurus pakļāva romieši. 9. gadsimtā izvirzījās Anžē grāfi, nodibinot Viduslaikos ietekmīgo Anžū jeb Plantaganetu dinastiju. Dažādos laikos šī dzimta valdījusi pār Angliju, Īriju, Ungāriju, Horvātiju, Poliju, Sicīlijas karalisti un Jeruzalemes Karalisti. 1204. gadā Anžē ieņēma Francijas karalis Filips II. No 14. gadsimta līdz Franču revolūcijai pilsētā atradās pazīstama universitāte.
Pilsētas centrā atrodas viduslaiku Anžē pils. Mūsdienās pilsētas ekonomika balstās uz datoru (Bull, Packard-Bell, NEC) un smago automašīnu (Scania) ražošanu.
| Gads | Iedz. | ±% |
|---|---|---|
| 1793 | 33 900 | — |
| 1800 | 33 000 | −2.7% |
| 1806 | 29 187 | −11.6% |
| 1821 | 29 873 | 2.4% |
| 1831 | 32 743 | 9.6% |
| 1836 | 35 901 | 9.6% |
| 1841 | 39 884 | 11.1% |
| 1846 | 44 781 | 12.3% |
| 1851 | 46 599 | 4.1% |
| 1856 | 50 726 | 8.9% |
| 1861 | 51 797 | 2.1% |
| 1866 | 54 791 | 5.8% |
| 1872 | 58 464 | 6.7% |
| 1876 | 56 846 | −2.8% |
| 1881 | 68 049 | 19.7% |
| 1886 | 73 044 | 7.3% |
| 1891 | 72 669 | −0.5% |
| 1896 | 77 164 | 6.2% |
| 1901 | 82 398 | 6.8% |
| 1906 | 82 935 | 0.7% |
| 1911 | 83 786 | 1.0% |
| 1921 | 86 158 | 2.8% |
| 1926 | 86 260 | 0.1% |
| 1931 | 85 602 | −0.8% |
| 1936 | 87 988 | 2.8% |
| 1946 | 94 408 | 7.3% |
| 1954 | 102 142 | 8.2% |
| 1962 | 115 252 | 12.8% |
| 1968 | 128 533 | 11.5% |
| 1975 | 137 591 | 7.0% |
| 1982 | 136 038 | −1.1% |
| 1990 | 141 404 | 3.9% |
| 1999 | 151 279 | 7.0% |
| 2006 | 152 237 | 0.6% |
| 2007 | 151 108 | −0.7% |
| 2008 | 148 405 | −1.8% |
| 2009 | 147 305 | −0.7% |
| 2010 | 147 571 | 0.2% |
| 2011 | 148 803 | 0.8% |
| 2012 | 149 017 | 0.1% |
| 2013 | 150 125 | 0.7% |
| 2014 | 151 056 | 0.6% |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anžē dzimuši:
- Andrē Bazēns (André Bazin, 1918 — 1958) - kinokritiķis
- Žans Bodēns (Jean Bodin, 1530 - 1596) - jurists
- Anrī Ditijē (Henri Dutilleux, 1916 - ) - komponists
- Žaks Lusjē (Jacques Loussier, 1934 - ) - pianists
- Prospērs Menjērs (Prosper Ménière, 1799 - 1862) - ārsts
- Pols Pupārs (Paul Poupard, 1930 - ) - kardināls
- Žozefs Prusts (Joseph Proust, 1754 - 1826) - ķīmiķis
- Renē I (René I/Renato d'Angiò, 1409 - 1480) - Neapoles karalis
- Mišels Ežēns Ševrēls (Michel Eugène Chevreul, 1786 - 1889) - ķīmiķis
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anžē.
|
- ↑ Populations légales 2021.