Amerikāņu kokerspaniels
| Amerikāņu kokerspaniels | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | ASV |
| Īpašības | |
| Svars | 10—13 kg |
| Augstums skaustā | Tēviņi: 38,1 ± 1,25 cm |
| Mātītes: 35,56 ± 1,25 cm | |
| Apmatojuma veids | garspalvains, ūdensnecaurlaidīgs |
| Krāsa | 3 pamatgrupas: melna vai melna ar brūnu, jebkura toņa vienkrāsaina krāsa, kas nav melna un dažādu krāsu raibs |
| Metiena lielums | 2—7 kucēns(-i) |
| Dzīves ilgums | 12—15 gadi |
|
Suns Canis lupus familiaris | |
Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja lieluma suņu šķirne no spanielu grupas. Tā ir medību suņu šķirne, kas izveidota ASV. Šajā valstī to sauc vienkārši par kokerspanielu, bet visās citās pasaules valstīs par amerikāņu kokerspanielu.
Vārds "koker" cēlies no angļu valodas, jo Anglijā tā sāka apzīmēt spanielus, kas bija paredzēti sloku medībām (angļu: woodcock).[1] Šķirne ir līdzīga angļu kokerspanielam, no kura tika izveidota amerikāņu kokerspaniela šķirne. 1946. gadā tā tika atzīta par patstāvīgu šķirni. Amerikāņu kokerspaniela dzīves garums vidēji ir 10—11 gadi, kas salīdzinoši ir īss mūžs. Salīdzinot ar citu šķirņu suņiem atbilstošā augumā, dzīves ilgums ir par 1—2 gadiem mazāks.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja auguma suns, bet tas ir mazāks par angļu kokerspanielu, tam ir vidēji gara, zīdaina spalva gan uz ķermeņa, gan ausīm un kājām. Vēdera spalvas var izaugt līdz zemei. Ausis ir palielas, zemu novietotas un nokarenas, kuras vizuāli tiek pagarinātas ar garo apspalvojumu. Galvai ir noapaļota forma, ar lielām, apaļām, izteiksmīgām acīm. Sunim ir vidēji garš purns, ar kvadrātveidīgām lūpām. Aste var būt gan apgriezta, gan atstāta negriezta.
Amerikāņu kokerspaniela "ideālā" suņa augstums skaustā ir 38,1 cm ± 1,25 cm, kuces 35,56 cm ± 1,25 cm, svars 10—12 kg. Suņi, kas pārsniedz pieļaujamo augstumu, suņu izstādēs tiek diskvalificēti, lai nepieļautu šķirnes auguma palielināšanos. Maksimālais pieļaujamais augstums skaustā sunim ir 40 cm, kucei 37 cm. Ja suns ir mazāks par 36,5 cm, bet kuce par 34 cm, tad to vērtējums tiek samazināts.[3]
Mūsdienās neliels skaits amerikāņu kokerspanielu tiek lietoti kā medību suņi, visbiežāk tas tiek iegādāts kā ģimenes mīļdzīvnieciņš, ar kuru mēdz piedalīties suņu izstādēs. Tādēļ suņa kažoka izskatam un kvalitātei tiek pievērsta liela uzmanība un rūpes. Tas nekad nedrīkst būt sprogains vai pārāk mīksts, līdzīgs vatei. Apspalvojumam ir jābūt zīdainam un krītošam, tas ir īss uz galvas, vidēji garš uz muguras, garāks uz sāniem, pavēderes, kājām un ausīm. Kažokam ir pavilna.[4] Amerikāņu kokerspanieli dalās vairākās kategorijās atkarībā no to kažoka krāsas:
- melni suņi
- pilnīgi melni — Amerikāņu kokerspanielu “īstā” krāsa vienmēr bijusi melnā[5]
- melni ar rudiem lāsumiem.
- ASCOB (angļu: Any Solid Color Other than Black) suņi — apspalvojums ir jebkurā viendabīgā krāsā, izņemot melnu. Šajā grupā sastopami visas palsās krāsas toņi no platīna līdz pat sarkani rudajam, kā arī šokolādes brūnajam. ASCOB ir pieļaujami nelieli citu krāsu laukumi un ļoti nelielas baltās zīmes.
- raibi suņi
- melni-balts, ar rudiem lāsumiem
- melni-balts
- brūni-balts
- brūni-balts, ar rudiem lāsumiem
- sarkanbrūns ar baltu
- jauktu krāsu suņi
- salni suņi (salna krāsa ir tad, ja tumšākas krāsas pamattoņa spalvas ir vienmērīgi sajauktas ar baltām spalvām)
- zili salni — jauktas melnas un baltas spalvas
- rudi salni — jauktas rudas un baltas spalvas
- šokolādes salni — jauktas brūnas un baltas spalvas
- lāsumaini jeb marmora krāsas suņi (šo krāsu Amerikas kokerspanieļu klubs neatzīst par šķirnes standarta krāsu)
- salni suņi (salna krāsa ir tad, ja tumšākas krāsas pamattoņa spalvas ir vienmērīgi sajauktas ar baltām spalvām)
Raksturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amerikāņu kokerspaniels ir draudzīgs, aktīvs suns. Tiem ir maigs raksturs, un tie nelabprāt pakļausies rupjām apmācības metodēm. Stenlija Korena suņu inteliģences tabulā tie ieņem 20. vietu. Vienkrāsainie suņi pēc rakstura ir mierīgāki, mazāk emocionāli, nekā raibie amerikāņu kokerspanieli.[5]
Amerikāņu kokerspaniels ir rotaļīgāks par savu angļu brālēnu — angļu kokerspanielu. Labam šķirnes sunim ir noturīga psihe, līdzsvarots raksturs, tas ir emocionāls, bet tam nepiemīt maziem suņiem raksturīgais histēriskums. Šķirnei piemīt pašvērtības apziņa. Amerikāņu kokerspanieliem nepatīk familiāru attieksmi no svešinieku puses.
Amerikāņu kokerspanieliem ir savi mīnusi. Tiem ir ļoti laba ēstgriba. Par atalgojumu tas būs gatavs izpildīt jebkuru komandu. Amerikāņu kokerspaniels ir ziņkārīgs un arī zaglīgs. Tas vienmēr paņems ēdienu, ja būs iespēja to izdarīt. Tādēļ ļoti būtiska loma ir audzināšanai. Biezais un skaistais kažoks sunim netraucē būt aktīvam un daudz kustēties, ja šāda iespēja tam būs liegta, tas paliks flegmatisks un resns.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi spaniela vārds literatūrā pieminēts 14. gadsimtā „ Kā spaniels acis nenolaiž, tā iemīlējusies sieviete vīru sev atrod...” tā rakstīja angļu dzejnieks Džefrijs Čosers 1369. gadā. Protams, tā laika spanieli visai maz atgādināja mūsdienu spanielus, taču jau tajos laikos šos suņus audzēja un godāja viņu apķērības un brīnišķīgā rakstura dēļ. Viduslaikos tikai dižciltīgie augstmaņi turēja šķirnes suņus un, tā kā viena no iecienītākajām izklaidēm bija medības, spanieli tika vērtēti ļoti augstu, jo tie tika selekcionēti kā putnu medību suņi.
Tiek uzskatīts, ka šie suņi ir veidojušies Spānijā, tādēļ tos sauc par spanieliem. Pirmo reizi pieņēmums par suņu spānisko izcelsmi pausts grāmatā, ko sarakstījis Jorkas hercogs Edvards laikā no 1406. līdz 1413. gadam. Edvards raksta: „spanieli, kurus izmanto vanagu medībās, ir nākuši no Spānijas, kaut tos audzē arī daudzās citās valstīs”.
Birmingemas izstāde 1859. gadā kļuva par pirmo suņu izstādi vēsturē, kurā bija izdalīta kokerspanielu klase, bet jau 1880. gados kokerspaniels pirmo reizi nokļuva Amerikā. No lauku spanieliem (angļu: fieldspaniel) tie atšķīrās tikai ar izmēru. Ja suns svēra vairāk par 13 kilogramiem, to pieskaitīja pie lauku spanieliem, ja mazāk, tad pie kokeriem. Bija pat tādi gadījumi, ka no rīta suns tika izstādīts kā kokers, bet pēc kārtīgas maltītes vakara ringā jau kā lauku spaniels. Anglijā kokerspaniels kā šķirne tika apstiprināts 1892. gadā, to atdalot no springerspaniela. 19. gadsimtā springeri un kokeri varēja piedzimt vienā metienā, tie sadalījās klasēs pēc tam, kad bija pieauguši. Šķirne tika krustota arī ar angļu seteru, no kura kokerspanieli ieguva salno krāsu, kas joprojām ir sastopama mūsdienās.
1881. gadā tika nodibināts amerikāņu spanielu klubs un katrā okeāna pusē tika uzsākta selekcija atšķirīgiem kokera tipiem. Amerikāņi selekcijas ceļā no angļu kokerspaniela izveidoja savu variantu, ko 1946. gadā atzina par patstāvīgu šķirni ar nosaukumu — amerikāņu kokerspaniels. No angļu kokerspaniela amerikāņu kokeri atšķiras ar īsāku augumu un galvas formu. Amerikāņu kokerspaniels ir kompaktāks, ar spēcīgāku, bagātīgāku un garāku apmatojumu, kas arī bija šīs šķirnes galvu reibinošo panākumu pamatā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 1. aprīlī.
- ↑ Breed Data Summary
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī.
- ↑ «American Spaniel Club Inc. - Home of the Cocker Spaniel - The Standard». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. februārī. Skatīts: 2009. gada 1. aprīlī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 http://goldfinchcockers.jimdo.com/par-šķirni-about-breed/[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerikāņu kokerspaniels.