Pāriet uz saturu

Alfrēds Ādlers

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Ādlers
Alfred Adler
Alfrēds Ādlers
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 7. februārī
Valsts karogs: Austroungārija Vīne, Austroungārija
Miris 1937. gada 28. maijā (67 gadi)
Valsts karogs: Skotija Aberdīna, Skotija
Tautība austrietis
Zinātniskā darbība
Zinātne psihiatrija, psiholoģija
Alma mater Vīnes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi individuālās psiholoģijas pamatlicējs

Alfrēds Ādlers (vācu: Alfred Adler; dzimis 1870. gada 7. februārī Vīnē (Rūdolfsheimā), miris 1937. gada 28. maijā Aberdīnā) bija ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs.

Līdz 1895. gadam Ādlers studēja medicīnu Vīnes Universitātē. 1899. gadā satika Zigmundu Freidu, vēlāk kopā nodibināja Vīnes psihoanalīzes biedrību un Ādlers kļuva par tās prezidentu. Tomēr 1911. gadā viņu ceļi šķīrās, jo Ādlers nepieņēma Freida idejas par seksualitātes nozīmi cilvēka dzīvē.

1914. gadā nodibināja žurnālu Internationale Zeitschrift fur Individualpsychologie. 1932. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur pasniedza dažādās universitātēs. Miris ar sirdstrieku lekciju ceļojuma laikā.

Nacistu laikā Ādlers bija aizliegto autoru vidū.

Individuālā psiholoģija ietekmējusi neofreidistu uzskatus.

  • Über den nervösen Charakter (1912)
  • Praxis und Theorie der Indi-vidualpsychologie (1920)
  • Problems of Human Nature (1929)
  • The Pattern of Life (1930)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]