Pāriet uz saturu

Akciju sabiedrība

Vikipēdijas lapa

Akciju sabiedrība (abreviatūra: AS) ir uzņēmums, komercsabiedrība ar tiesisko formu kapitālsabiedrība, jo šīs komercsabiedrības pamatkapitālu veido akcijas. Bez pamatkapitāla akciju sabiedrību nevar nodibināt, jo kapitāls ir viens no galvenajiem akciju sabiedrības elementiem. Akciju sabiedrību parasti dibina, ja plānots nodarboties ar tādu komercdarbības veidu, kam nepieciešami lieli ieguldījumi. Tā kā akcija ir vērtspapīrs, tad publiska kapitāla piesaiste, emitējot jaunas akcijas, ļauj vieglāk piesaistīt lielākas investīcijas, nekā piedāvājot daļas slēgtam pretendentu lokam, kā tas ir kapitālsabiedrības Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) gadījumā. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķos likumos ir speciāli paredzēta prasība ar noteiktiem komercdarbības veidiem nodarboties tikai komercsabiedrībām AS formā, piemēram, banku darbība, apdrošināšana u.c.[1]

Tiesiskā forma AS plaši pazīstama romāņu–ģermāņu tiesību sistēmas valstīs — piemēram, Lietuva, Igaunija, Vācija, Austrija, Skandināvijas valstis. Anglo–sakšu tiesību sistēmas valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās valstīs līdzīga forma ir publiskajām kompānijām ar ierobežotu atbildību (PLC).

Akciju sabiedrības darbību regulē Komerclikums.

Akciju sabiedrības reģistrācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā akciju sabiedrību reģistrāciju veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. 2019. gada 1.augustā komercreģistrā bija reģistrētas 1053 akciju sabiedrības.[2]. Akciju sabiedrība ir juridiska persona[3] Par juridisku personu tā kļūst tajā dienā, kurā tā tiek reģistrēta komercreģistrā.

Pamatkapitāls un tā apmaksa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akciju sabiedrības pamatkapitālu veido katra akcionāra ieguldījums šīs sabiedrības akcijās. Minimālais pamatkapitāla lielums ir 25 000 EUR. Līdz akciju sabiedrības dibināšanas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā ir jāapmaksā pamatkapitāls vismaz 25% apmērā, turklāt ne mazāk kā 25 000 EUR apmērā.[4] Pamatkapitālu drīkst apmaksāt tikai ar naudas ieguldījumu. Pamatkapitālu palielina vai samazina tikai ar akcionāru sapulces lēmumu. Ja pamatkapitāls tiek palielināts, līdzšinējiem akcionāriem ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas.

Akciju sabiedrību veidi Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir divu veidu akciju sabiedrības — slēgtas un atvērtas.  

Slēgtās akciju sabiedrības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēgtās akciju sabiedrības nav publiski pieejamas citiem ieguldītājiem, tāpēc lai ieguldītu šādā sabiedrībā, būs privāti jāvienojas ar esošajiem akcionāriem[5].

Atvērtās akciju sabiedrības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvērtās akciju sabiedrības ir tādas akciju sabiedrības, kuru akcijas ir finanšu instrumenti, un tās ir publiskās apgrozības objekts, piemēram, akciju tirgū. Tādas akciju sabiedrības piedalās regulētajā akciju tirgū, lai, emitējot vērstpapīrus, piesaistītu papildu kapitālu savai attīstībai, tādējādi dodot iespēju ikvienam veikt kapitālieguldījumu šajā sabiedrībā un kļūt par tās akcionāru.

Kad akciju sabiedrība nolemj savas akcijas kotēt regulētajā tirgū, tai saistošs ir Finanšu instrumentu tirgus likums,[6] kas nosaka kārtību regulētajā tirgū. Šī likuma ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Akciju sabiedrības atbildība ir ierobežota. Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Tā neatbild par akcionāru saistībām, bet akcionāri ar savu mantu neatbild par akciju sabiedrības saistībām.

Var būt arī akciju sabiedrības ar papildu atbildību, ja vismaz viens no akcionāriem par akciju sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu.

Dibinātāji un īpašnieki (akcionāri)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akciju sabiedrības dibinātājs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona. Minimālais dibinātāju skaits – 1. Akcionāru uzskaiti (reģistra vešanu) veic akciju sabiedrības valde. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs neveic sabiedrības akcionāru uzskaiti, un Uzņēmumu reģistrā nav iesniedzamas izmaiņas akcionāru sastāvā.

Organizatoriskā struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akciju sabiedrībā ir obligāta trīspakāpju pārvaldes struktūra – akcionāru sapulce, padome un valde.

Akcionāru sapulce

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akcionāru sapulce ir akciju sabiedrības augstākā pārvaldes struktūrvienība, kas ir tiesīga izlemt jebkuru jautājumu. Tikai akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus par sabiedrības statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu u.c.

Padome ir akciju sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā, kā arī uzrauga valdes darbību. Padome ievēl un atceļ valdes locekļus, uzrauga valdes darbu u.tml.

Valde ir akciju sabiedrības izpildinstitūcija, kura ikdienā vada un pārstāv akciju sabiedrību, atbild par tās komercdarbību, kā arī pārvalda mantu un rīkojas ar līdzekļiem. Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. Ja akciju sabiedrība ir publiska, jābūt vismaz trīs valdes locekļiem

Akciju sabiedrības nosaukumā ir jāietver norāde "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "AS". Nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros jau ierakstītiem vai ierakstīšanai pieteiktiem nosaukumiem. Nosaukumā jābūt tikai latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Nosaukumā nedrīkst būt vārdkopa "Latvijas Republika" un tā tulkojums svešvalodā.

  1. «Kādu komersanta veidu izvēlēties, uzsākot uzņēmējdarbību.». Latvijas Vēstnesis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 30.08.2019. Skatīts: 29.08.2019..
  2. «Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Statistika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 30.08.2019. Skatīts: 01.08.2019..
  3. «Akciju sabiedrība.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 30.08.2019. Skatīts: 29.08.2019..
  4. «Akciju sabiedrības dibināšana. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 30.08.2019. Skatīts: 29.08.2019..
  5. «FKTK Klientu skola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 30.08.2019. Skatīts: 27.08.2019..
  6. «Finanšu instrumentu tirgus likums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.10.2019. Skatīts: 27.08.2019..

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]