Akadas valsts

Akadas valsts jeb Šumera-Akada bija lielvalsts 2340.-2004. gadā p.m.ē., kas radās kā Šumeras valsts pēctece Divupes (Mezopotāmijas) līdzenumā. Mūsdienās šo teritoriju aizņem Irākas un Sīrijas valstis.

Valsts

Jau 3. gt. pirmajā pusē p.m.ē. Divupē sāka iespiesties semīti-akadieši. Tie apmetās uz ziemeļiem no šumeriem, kļuva par vietsēžiem un nodibināja Akadas pilsētu ļoti izdevīgā vietā, kur Tigra un Eifrata viena otrai plūst vistuvāk. Sākās Divupes semitizēšanās.

Divupē mēnešiem nelīst lietus, tādēļ cilvēki bijuši spiesti apūdeņot savus laukus tāpat kā Ēģiptē, taču lietojot citādus paņēmienus. Tigras un Eifratas lejtece veido purvainu līdzenumu ar vairāku metru biezu auglīgu dūņu kārtu. Lai šo zemi varētu apstrādāt, bija jārok kanāli, liekais ūdens jānovada no laukiem un jāsaglabā sausajam periodam. Kopīgi ierīkotā apūdeņošanas sistēma prasīja pastāvīgas rūpes un taisnīgu izaudzētās ražas sadali. Tas radīja nepieciešamību apvienoties un veidot jaunas, stabilas sabiedrības organizācijas formas.

No zemkopības drīzumā atdalījās amatniecība. Pret amatniecības izstrādājumiem bija iespējam iemainīt zvērādas, lopkopības un zvejniecības produktus, ko piegādāja apkārtējās ciltis, kas nenodarbojās ar zemkopību. Tas veicināja preču apmaiņu un radīja priekšnoteikumus tirdzniecības attīstībai.

Vēlāk tika ieviesta mēru un svaru sistēma, kas atviegloja tirdzniecību. Akadieši kultūras jomā daudz ko pārņēma no civilizētākajiem šumeriem, arī rakstību, daudzus reliģiskus priekšstatus un zinātnes atziņas.

Rakstība

Šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas divupes tautas, bija ķīļu raksts. Par ķīļu rakstu to sauc tādēļ, ka zīmes sākumā uzvilka uz mitras māla plāksnītes, pēc tam iespieda padziļinājumus ar irbuļa palīdzību. Tādējādi izveidojās ķīlim līdzīga rakstu zīme. Māla plāksnītes vēlāk apdedzināja vai arī tās apdega ugunsgrēkos. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas veselas šādu māla plāksnīšu bibliotēkas. Tikai 19.gs. otrajā pusē izdevies šos ķīļu rakstus atšifrēt. Akadiešu rakstībā pastāvēja 3 dzimtes- sieviešu, vīriešu un parastā. Tikai ļoti reti vārdi tika lietoti parastajā dzimtē. Tās tika ievērotas otrās personas vietniekvārdos un darbības vārdu locījumos. Pastāvēja 3 locījumi- nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs, kā arī bija 3 skaitļi- vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis. Lietvārdi tika deklinēti atkarībā no dzimuma, skaitļa un locījuma. Īpašības vārdi tika locīti tāpat kā lietvārdi. Vārdu kārtība bijā tāda pati kā šumeriem- subjekts objekts darbības vārds.

Valdnieki

Sargons ir dzimis 2300 gadā p.m.ē., bet miris 2215. gadā p.m.ē., 85 gadu vecumā. Viņš bija visai zemas izcelsmes semīts, atradenis un pēc profesijas dārznieks. Zināms ir tas, ka Sargons ir atrasts peldot pa upi, ielikts grozā. Apvērsuma rezultātā viņš ap 2340. gadu p.m.ē. ieguva varu Ummas valdnieka Lugalzagesi izpostītajā Kišā. Viņš pārcēla savu rezidenci uz Akadu. Trīs karagājienos Sargons sakāva Lugalzagesi, pakļāva Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu Elamas, Irānas kalnienes rietumu daļu, teritorijas Sīrijā un Mazāzijas austrumos. Tā Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās pat līdz Vidusjūrai. Lai uzsvērtu savas varas likumīgumu, viņš pieņēma vārdu Sargons (akadiešu valodā: Šarrukins), kas nozīmē „īstais valdnieks”. Viņš izveidoja pirmo dinastisko lielvalsti Divupē. Tā bija pirmā stingri centralizētā ierēdņu valsts Divupē. Sargons centās nostiprināt savu valsti. Pirmo reizi pasaules vēsturē viņš radīja 5400 vīru lielu pastāvīgu karaspēku ar profesionāliem karavīriem, kas bija pilnīgi pakļauti valdniekam.

Sargonam bija pieci bērni, no kuriem valdīja divi - Rimuš (Rimush) valdīja 9 gadus, bet Maništu (Manishtu) valdīja 15 gadus. Dinastijas valdniekus sāka dēvēt par sargonīdiem. Viņi pieņēma sev titulu- „četru debespušu valdnieks” un sāka pasludināt sevi par dieviem. Sargona I mazdēls Naramsins lika sevi saukt par „Dievišķo Naramsinu, visvarenāko Akadas dievu”. Naramsins tāpat kā Sargons valdīja 56 gadus. Valdīšanas laikā lielvalsts sasniedza vislielāko varenību.

Sabrukums

Akadā pēc Sargona nāves arvien biežākas kļuva iekšējās nesaskaņas un cīņa par varu. Divupes ziemeļu daļā izcēlās katastrofāls sausums, kas ilga apmēram 300 gadus. Līdz galējam izmisumam nonākušo ziemeļu Divupes lauksaimnieku un izbadējušos pilsētnieku pūļi lauzās uz dienvidiem laupot un dedzinot visu, kas gadījās ceļā. To izmantoja kaimiņu ciltis, kuru dzīves apstākļi arī bija jūtami pasliktinājušies. Tā, īsi pirms 3. gt. p.m.ē. beigām, Akadā iebruka klejojoša nomadu cilts- amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elama. Tās karapulki Divupes ielejā iebruka 2004. gadā p.m.ē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akadas valsts.

Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)