Pāriet uz saturu

ABINIA

Vikipēdijas lapa

ABINIA (spāņu: Asociación de Bibliotecas Nacionales de Iberoamerica, dibināta 1989. gada 14. decembrī) ir Latīņamerikas Nacionālo bibliotēku asociācija .

Asociācijas izveidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Doma par šādas asociācijas izveidošanu radās 1988. gadā, kad Latīņamerikas valstīs tika lemts par 1992. gada svinību (Amerikas atklāšanas piecsimtgade) norisi. Tad tika nolemts veidot starptautisku bibliogrāfijas un bibliogrāfisku retumu un vērtību izstādi no dokumentiem, kas glabājas dažādu valstu nacionālo bibliotēku fondos. Šī ideja tika atbalstīta arī Nacionālo bibliotēku direktoru konferencē (Conference of Directors of the National Libraries, CDNL), un tā 1989. gada decembrī tika apstiprināts darbību reglamentējošais akts. 1999. gada oktobrī tika mainīts asociācijas statuss, tika pieņemts jauns reglamentējošais akts, kurā asociāciju tika paredzēts pārveidot par starpvaldību organizāciju, un nomainīt tās nosaukumu uz Asociación de Estados Iberoamericanos para el Desarrollo de las Bibliotecas Nacionales de los Países de Iberoamerica, bet tās akronīmu nolēma atstāt nemainīgu – ABINIA.

Starptautiskā sadarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pašā darbības sākumā ABINIA Ģenerālajā asamblejā tika noteikti turpmākās darbības virzieni:

  • palielināt sabiedrības un valdību interesi par dokumentāro vērtību nozīmību;
  • izstrādāt un piemērot dažādus standartus un programmas nacionālo bibliotēku darbības politikas attīstīšanai;
  • apgūt tehniskos standartus bibliogrāfiskai kontrolei, nodrošināt informācijas apmaiņu;
  • sasaistīt nacionālās bibliotēkas ar citām bibliotēkām (akadēmiskajām, valsts, publiskajām, u.c.) vienotā informācijas sistēmā gan katras atsevišķas valsts, gan starptautiskā (Latīņamerikas valstu) mērogā;
  • reklamēt krājumus ar katalogu, publikāciju un izstāžu palīdzību;
  • apzināt dažādas problēmas nacionālo bibliotēku jomā, meklēt to iespējamos risinājumus;
  • vadīt un koordinēt finanšu, materiālos un cilvēku resursus ar mērķi modernizēt nacionālo bibliotēku krājumus un pakalpojumus, kā arī veicināt sadarbības programmas.

Projekts Novum Regestrum

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais starptautiskās sadarbības piemērs ar nozīmību pasaules mērogā tika prezentēts 59. IFLA Ģenerālajā konferencē Barselonā 1993. gadā. ABINIA iepazīstināja ar Seno grāmatu kataloga (Catalogue of Ancient Books) prototipu. Pats katalogs tika izdots 1995. gadā CD-ROM formātā ar nosaukumu Novum Regestrum, Catálogo Colectivo de Fondo Antiguo, singlos XV-XIX de la Asociación de Bibliotecas de Iberoamérica (ABINIA). Nosaukums Novum Regestrum tika izvēlēts, pieminot izcilo spāņu vēsturnieku un bibliofilu Fernando Kolonu (Fernando Colón 1488-1539), kurš mēģināja vākt grāmatas visās valodās visā pasaulē par visām zinātņu nozarēm, to aprakstus un klasifikāciju apkopojot krājumā, kas sākās ar vārdiem: “Regestrum librorum...” (grāmatu saraksts). Darbu pie Novum Regestrum koordinēja Spānijas Nacionālā bibliotēka, vadības centri atradās Spānijā un Venecuēlā. Venecuēla šo valstu visus datus apkopoja un nosūtīja tos uz Spāniju. Iesaistītās valstis datus apkopoja pēc iepriekš izstrādātiem bibliogrāfiskais apraksts un vadlīnijām. Tika apkopota informācija par 16.-19.gs. iespiestajām grāmatām; apraksts bija jāveic cik iespējams precīzs, jānorāda detalizētas norādes par rašanās (iespiešanas) vietu, saglabāšanu, un konkrēto dokumenta atrašanās vietu, kā arī, ja iespējams, jānorāda ziņas par darba reprodukcijām vai norakstiem, ja tādas ir (un ir zināmas). Līdz tam vienīgā informācija par kādu konkrētu dokumentu bija norāde uz to bibliotēku, kur dokuments atrodas, nemaz nerunājot par kādām specifiskākām ziņām. Spānijā tika ieguldīts milzīgs darbs, šos datus analizējot un adaptējot, jo, lai gan vadlīnijas tika izstrādātas pēc ISO un ALA nolikumiem, bibliogrāfisko datu MARC apstrādes formāti bija dažādi dažādām valstīm (UNIMARC, USMARC, IBERMARC), kā arī dažas valstis lietoja dažādas lokālas sistēmas bibliogrāfisko datu apstrādei un uzskaitei, līdz ar to visu šo datu adaptēšana vienotā sistēmā prasīja lielu tehnisko nodrošinājumu un milzīgu ieguldīto darbu no cilvēku puses. Galarezultātā izdotajā CD-ROM katalogā bija 100.000 bibliogrāfiskie ieraksti no 22 valstu, tajā skaitā arī Spānijas un Portugāles, nacionālajām un universitāšu bibliotēkām. 1996. gadā tika nolemts, ka jāveido datubāze, kura būtu pieejama Spānijas Nacionālās bibliotēku sadarbība tīmekļa vietnē, taču tai jābūt nesaistītai ar bibliotēkas katalogu ARIADNA.[1] Kataloga datubāzes prototips tika prezentēts 1999. gadā. Tika izstrādāta datubāzes struktūra, kā arī noteikts, kādām prasībām bibliogrāfiskajiem ierakstiem jāatbilst. Sākot ar 2002. gadu, katalogam ir Interneta pieeja (pieeja tam ir galvenokārt programmā iesaistītajām bibliotēkām).

Projekts Memoria de Iberoamerica

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikpat nozīmīgs ir nākamais ABINIA projekts Memoria de Iberoamerica (Latīņamerikas atmiņas). Šis projekts tiek īstenots UNESC Programmas Memory of the World ietvaros. ABINIA šī projekta sākšanai pirmās dotācijas $30,000 apmērā saņēma 1992. gadā, un kā viens no dotāciju piešķiršanas garantiem bija veiksmīgi sāktais projekts Union Catalogue. Projekts Memoria de Iberoamerica paredzēja Latīņamerikas 19. gadsimta preses saglabāšanu (digitalizēšanu), tā padarot to pieejamu visiem interesentiem (šie ir divi galvenie programmas kritēriji). Sākotnējo pilotprojektu izmēģināja 4 valstis – Kostarika, Peru, Kolumbija un Venecuēla, vēlāk to skaits sasniedza 19 – projektam pievienojās Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kuba, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Puertoriko, Portugāle, Spānija, Urugvaja. Projekts tika sākts 1994. gada augustā. Avīzes, kā norāda V.Betankurta,[2] radikāli izmainīja Latīņamerikas zemju iedzīvotāju ikdienu. Lai gan 19.gs. lielākā daļa iedzīvotāju bija analfabēti un grāmatas bija pieejamas tikai elitei, tieši avīzes bija kultūras vēstneses (nereti – politisko cīņu arēna), un to nozīmi šajā reģionā nevar nenovērtēt. Vēl joprojām ir grūti nosakāms 19. gadsimtā iznākušo avīžu skaits. Tomēr tieši avīzes neapšaubāmi ir primārais pētījumu materiāls dažādās zinātņu nozarēs un starpdisciplīnās (vēsture, literatūra, pētot cilvēku paražas un ikdienas dzīvi, utt.). ABINIA kopā ar IFLA/PAC (Preservation and Conservation) Latīņamerikas un Karību reģiona centru (tas atradās Venecuēlas Nacionālajā bibliotēkā) definēja veicamos uzdevumus, kā arī apzināja nepilnības (trūkumus), kas varētu ietekmēt projekta izpildi. Projektam bija vairāki posmi:

  • vienotā kataloga (Union Catalogue) izveide 1993-1995. Šajā posmā tika noteikti kritēriji, pēc kādiem dati jāvāc un jāapstrādā (bibliogrāfisko ierakstu MARC formāts, ISO standarti). Kā kataloga pamats tika izmantoti Venecuēlas sniegtie dati, tad nākamajos gados tika pievienota pārējo projektā iesaistīto valstu sniegtā informācija.
  • saglabāšana (preservation). Šajā posmā tika veikta datu mikroformu un to glabāšanas nosacījumu izveide. UNESCO tika lūgts papildus finansējums ($15,000, un $9,120 piešķīra Venecuēlas Nacionālā bibliotēka).
  • digitalizācija un ieviešana. Digitalizētās datubāzes ieviešanas sākotnējais datums tika noteikts 1996. gada otrais ceturksnis.

Projekta gala rezultāti bija Datu bāze un CD/ROM ar Venecuēlas 19. gadsimta laikrakstu ierakstiem (attēliem). Kopumā projekts izmaksāja $469,978. Kā turpmākie veicamie darbi tika minēti: datubāzes ierakstu papildināšana, mikroformu materiālu pieejamības palielināšana, brīvpieejas piekļuves nodrošināšana digitalizētajai datu bāzei, sniegt palīdzību un padomus citām valstīm, atbalstīt turpmākos pētījumus šajā sfērā. 2002. gada novembrī ABINIA Ģenerālajā sēdē tika nolemts par PAC Latīņamerikas centra reorganizāciju, kā rezultātā tika radīti trīs jauni centri Brazīlijā, Čīlē un Trinidadā un Tobago. Šobrīd ABINIA galvenais uzsvars likts uz jauno tehnoloģiju apgūšanu un ieviešanu praksē. ABINIA nodrošina daudzu dažādu projektu izstrādi un ieviešanu, kas vērsti uz Latīņamerikas reģiona bibliogrāfiskā mantojuma saglabāšanu:

Projekti ir ilgtermiņa, kas varētu tikt īstenoti, veiksmīgi turpinot iesākto valstu sadarbību. Ļoti liela nozīme ir šo valstu nacionālajām bibliotēkām, kas veic dažādu datubāzu izveidi un uzturēšanu, kā arī nodrošina piekļuvi digitalizētajiem dokumentiem.

  1. «ABINIA projekts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. decembrī. Arhivēts 2012. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.
  2. V.Betankurta Memory of Iberoamerica

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Bermejo M.C.G. Novum Regestrum : The Union Catalogue of Printed Books from 16th to 19th Century in Latin American, Spanish and Portuguese Libraries / María Cristina Guillén Bermejo // International Cataloguing and Bibliographic Control. – Nr.4 (2005), p.74-76. Resurss pieejams kā pilna teksta dokuments arī elektroniski: http://www.ifla.org/IV/ifla70/papers/074e_trans-Bermejo.pdf

2. Betancourt V. Memory of Iberoamerica: Rescuing XIX Century Latin American Newspapers 1993-1997 / Virginia Betancourt. - WWW.URL: http://www.ifla.org/IV/ifla63/63betv.htm

3. Biblioteca Nacional de Espaňa. - https://web.archive.org/web/20120219013859/http://www.bne.es/es/LaBNE/Cooperacion/CooperacionInternacional/ASOCIACIONES/ABINIA/

4. Feria L.B., Machuca P. The digital library of Iberoamerica and the Caribbean: humanizing technological resources / Lourdes B. Feria, Paulina Machuca // The International Information & Library Review. – Nr.36 (2004), p.177-183.

5. Fernandez de Zamora R.M., Budnik C. Looking after the Bibliographic Heritage of Latin America / Rosa María Fernández de Zamora, Clara Budnik // Alexandria. – Nr.1 (2001), p.27-34. Resurss kā pilna teksta dokuments (saīsinātā variantā) pieejams arī elektroniski: http://www.ifla.org/IV/ifla66/papers/045-163e.htm