1877. gads
Izskats
- Šis raksts ir par 1877. gadu. Par citām jēdziena 1877 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1877 MDCCCLXXVII |
Ab urbe condita | 2630 |
Armēņu kalendārs | 1326 ԹՎ ՌՅԻԶ |
Asīriešu kalendārs | 6627 |
Bahāju kalendārs | 33—34 |
Bengāliešu kalendārs | 1284 |
Berberu kalendārs | 2827 |
Budistu kalendārs | 2421 |
Birmiešu kalendārs | 1239 |
Bizantiešu kalendārs | 7385—7386 |
Ķīniešu kalendārs | 丙子年 (Uguns žurka) 4573 vai 4513 — līdz — 丁丑年 (Uguns vērsis) 4574 vai 4514 |
Koptu kalendārs | 1593—1863 |
Etiopu kalendārs | 1869—1870 |
Ebreju kalendārs | 5637—5638 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1933—1934 |
- Shaka Samvat | 1799—1800 |
- Kali Juga | 4978—4979 |
Holocēna kalendārs | 11877 |
Igbo kalendārs | 877—878 |
Irānas kalendārs | 1255—1256 |
Islāma kalendārs | 1293—1294 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
Korejas kalendārs | 4210 |
1877. (MDCCCLXXVII) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Karaliene Viktorija tiek pasludinātaa par Indijas imperatori.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. marts:
- Emīls Berliners izgudro mikrofonu.
- Pētera Čaikovska baleta Gulbju ezers pirmizrāde.
- Raterfords Heizs kļūst par ASV 19. prezidentu, nomainot šajā amatā Ulisu Grāntu.
- 24. marts — vienīgo reizi vēsturē airēšanas sacensībās starp Kembridžas Universitāti un Oksfordas Universitāti tiek pasludināts neizšķirts.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. aprīlis — Apvienotā Karaliste anektēja Transvālu.
- 24. aprīlis — Krievu-turku karš (1877—1878): Krievija piesaka karu Osmaņu impērijai.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. maijs — Rumānija pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. augusts — atklāts Marsa pavadonis Foboss.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sāka izdot ASV dienas laikrakstu The Washington Post.
- Pirmoreizi notiek Vimbldonas čempionāts tenisā.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. janvāris — Hjalmars Šahts (Hjalmar Schacht), vācu ekonomists (miris 1970. gadā)
- 21. aprīlis — Muhameds Ikbāls (محمد اقبال), Pakistānas dzejnieks (miris 1938. gadā)
- 7. februāris — G. H. Hārdijs (G. H. Hardy), angļu matemātiķis (miris 1947. gadā)
- 17. februāris — Andrē Mažino (André Maginot), franču politiķis (miris 1932. gadā)
- 22. februāris — Harijs Lī (Harry Lee), amerikāņu vieglatlēts (miris 1937. gadā)
- 4. marts — Pāvels Bermonts (Павел Рафалович Бермонт-Авалов), Krievijas armijas virsnieks (miris 1973. gadā)
- 11. marts — Frederiks Steipltons (Frederick Stapleton), angļu ūdenspolo spēlētājs un peldētājs (miris 1939. gadā)
- 26. marts — Oskars Greguārs (Oscar Grégoire), beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1947. gadā)
- 3. aprīlis — Alfonss Dekupērs (Alphonse Decuyper), franču ūdenspolo spēlētājs (miris 1937. gadā)
- 30. aprīlis — Leons Flamāns (Léon Flameng), franču riteņbraucējs (miris 1917. gadā)
- 12. marts — Vilhelms Friks (Wilhelm Frick), vācu politiķis (miris 1946. gadā)
- 20. maijs — Patriks Līhijs (Patrick Leahy), īru vieglatlēts (miris 1927. gadā)
- 22. maijs — Rihards Ludvigs (Richard Ludwig), vācu regbists (miris 1946. gadā)
- 28. maijs — Maksimiliāns Vološins (Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин), krievu dzejnieks (miris 1932. gadā)
- 7. jūnijs — Rūlofs Kleins (Roelof Klein), nīderlandiešu airētājs (miris 1960. gadā)
- 26. jūnijs (j.s., pēc v.s. 14. jūnijā) — Jānis Fabriciuss, latviešu Sarkanās armijas komisārs (miris 1929. gadā)
- 27. jūnijs — Čārlzs Barkla (Charles Glover Barkla), angļu fiziķis (miris 1944. gadā)
- 29. jūnijs — Rūrds Lēgstra (Ruurd Leegstra), nīderlandiešu airētājs (miris 1933. gadā)
- 2. jūlijs — Hermanis Hese (Hermann Hesse), vācu rakstnieks (miris 1962. gadā)
- 3. jūlijs — Jānis Francis, latviešu ģenerālis (miris 1956. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Seskis, Latvijas diplomāts (miris 1943. gadā)
- 21. jūlijs — Anrī Azbruks (Henri Hazebrouck), franču airētājs (miris 1948. gadā)
- 22. jūlijs — Džans Džordžo Trisīno (Gian Giorgio Trissino), itāļu jātnieks (miris 1963. gadā)
- 27. jūlijs — Džons Henrijs Leiks, amerikāņu riteņbraucējs (miršanas datums nav zināms)
- 31. jūlijs:
- Ogists Domēns (Auguste Daumain), franču riteņbraucējs (miršanas datums nav zināms)
- Žoržs Žoēns (Georges Johin), franču kroketa spēlētājs (miris 1955. gadā)
- 22. augusts — Ānanda Kumārasvāmī (ஆனந்த குமாரசுவாமி), šrilankiešu mākslas vēsturnieks (miris 1947. gadā)
- 4. septembris — Kārlis Ulmanis, Latvijas Ministru prezidents (miris 1942. gadā)
- 11. septembris (j.s., pēc v.s 30. augustā) — Felikss Dzeržinskis (Феликс Эдмундович Дзержинский), čekists (miris 1926. gadā)
- 19. septembris — Džo Pīrsons (Joe Pearson), britu futbolists (miris 1946. gadā)
- 21. septembris — Gustavs Motss (Gustav Moths), vāciešu airētājs (miršanas datums nav zināms)
- 23. septembris — Leons Sē (Léon Sée), franču paukotājs (miris 1960. gadā)
- 28. septembris — Valters Teisens (Walter Thijssen), nīderlandiešu airētājs (miris 1943. gadā)
- 1. oktobris — Klements Deikens (Clement Deykin), britu regbists (miris 1969. gadā)
- 19. oktobris — Žans Peronē (Joanni Perronet), franču paukotājs (miris 1950. gadā)
- 25. oktobris — Ādolfs Mellers (Adolf Möller), vācu airētājs (miris 1968. gadā)
- 30. oktobris — Hovards Haiess (Howard Hayes), amerikāņu vieglatlēts (miris 1937. gadā)
- 13. novembris — Emīls Gontjē (Émile Gontier), franču vieglatlēts (miris 1947. gadā)
- 22. novembris — Endre Adi (Ady Endre), ungāru dzejnieks (miris 1919. gadā)
- 8. decembris — Jūliuss Keils (Julius Keyl), vācu vieglatlēts un vingrotājs (miris 1959. gadā)
- 25. decembris — Noēls Bā (Noël Bas), franču vingritājs (miris 1960. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. septembris — Trakais Zirgs (Tȟašúŋke Witkó), siu indiāņu virsaitis (dzimis 1840—1845. gadā)
- 31. decembris — Gistavs Kurbē (Gustave Courbet), franču gleznotājs (dzimis 1819. gadā)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |