1701. gads
(Pāradresēts no 1701)
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1701 MDCCI |
| Ab urbe condita | 2454 |
| Armēņu kalendārs | 1150 ԹՎ ՌՃԾ |
| Asīriešu kalendārs | 6451 |
| Bahāju kalendārs | −143 — −142 |
| Bengāliešu kalendārs | 1108 |
| Berberu kalendārs | 2651 |
| Budistu kalendārs | 2245 |
| Birmiešu kalendārs | 1063 |
| Bizantiešu kalendārs | 7209—7210 |
| Ķīniešu kalendārs | 庚辰年 (Metāla drakons) 4397 vai 4337 — līdz — 辛巳年 (Metāla čūska) 4398 vai 4338 |
| Koptu kalendārs | 1417—1418 |
| Etiopu kalendārs | 1693—1694 |
| Ebreju kalendārs | 5461—5462 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1757—1758 |
| - Shaka Samvat | 1623—1624 |
| - Kali Juga | 4802—4803 |
| Holocēna kalendārs | 11701 |
| Igbo kalendārs | 701—702 |
| Irānas kalendārs | 1079—1080 |
| Islāma kalendārs | 1112—1113 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 11 dienas |
| Korejas kalendārs | 4034 |
1701. gads (MDCCI) bija gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. janvāris — Frīdrihs I Hoencollerns kļūst par Prūsijas karali.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sākās karš par Spānijas mantojumu.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. maijs — pēc apsūdzības Viljama Mūra slepkavībā un pirātismā, Londonā tiek pakārts kapteinis Viljams Kids.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. jūlijs — Lielais Ziemeļu karš: Daugavas kaujā Spilves pļavās pie Rīgas Zviedrijas karaspēks sakāva Saksijas un Polijas—Lietuvas apvienotos spēkus.
- 24. jūlijs — nodibināta Amerika Savienoto Valstu pilsēta Detroita.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. septembris — princis Džeimss Frensiss Edvards Stjuarts kļūst par jauno pretendentu uz Skotijas troni kā karalis Džeimss VIII un Anglijas troni kā karalis Džeimss III.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. oktobris — Konektikutā tiek reģistrēta Konektikutas koleģiātu skola (vēlāk pārdēvēta par Jeila Universitāti).
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Japānā jaunajam daimio Asano Naganori tiek pavēlēts izdarīt seppuku (rituāla pašnāvība). Viņa pakļautībā esošie 47 samuraji sāk plānot atriebību par viņa nāvi.
- Slovēnijā, Ļubļanā nodibināta Filharmonijas sabiedrība (Academia philharmonicorum)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. marts — Niklāss Zālgrēns, zviedru tirgotājs un filantrops (miris 1776. gadā)
- 27. aprīlis — Sardīnijas Čārlzs Emanuēls III (miris 1773. gadā)
- 14. maijs — Viljams Emersons, angļu matemātiķis (miris 1782. gadā)
- 4. augusts — Tomass Blakvels, skotu zinātnieks (miris 1757. gadā)
- 5. novembris — Pjetro Longi, venēciešu gleznotājs (miris 1785. gadā)
- 27. novembris — Anderss Celsijs, zviedru fiziķis un astronoms (miris 1744. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. janvāris — Tokugava Mitsukuni, japāņu militārists (dzimis 1628. gadā)
- 21. aprīlis — Asano Naganori, japāņu militārists (dzimis 1667. gadā)
- 23. maijs — Viljams Kids, skotu pirāts (dzimis 1645. gadā)
- 9. jūnijs — Filips I (Philippe de France, duc d’Orléans), Orleānas hercogs (dzimis 1640. gadā)
- 20. augusts — Čārlzs Sedlijs, angļu libretists (dzimis 1639. gadā)
- 16. septembris — Džeimss II (James II), Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (dzimis 1633. gadā)